Tempju alēnu [Alēnu Delonu, protams, ne uz ko sliktāku es neparakstos], lasu, kas cibā noticis pa šīm daudzajām dienām, kamēr es kūkoju pie jūras, taisīju daudz un garšīgi ēst, skatījos krītošas zvaigznes un lasīju Ulisu, dievsapgrābsties, briestu ģenerāltīrīšanai un esmu saņēmusies visam, kam jāsaņemas - uz priekšu, Francija, izpildies taču reiz kā īstai sievietei pieklājas. Dzīvojies, mans mazais, nešķīstais lasītāj.