Vakar- trīs labas filmas vienā vakarā. Šreks- kā dzirkstošs vīns. Kafija un cigaretes- kā rūgti salda šokolāde. Līdzzinātājs- kā glāze dūmakaina viskija. Esmu labs klients kinoteātrim. Pēc flmām- ap pusnakti, mašīnai pie stūres sēžot, pārņēma tā retā, lieliskā sajūta, ka stāvu nomaļus, skatoties uz pasaules karuseli. Varētu braukt tālu, tālu- kur acis rāda, kamēr beidzas degviela vai salūzt auto.
murse / 21. Novembris 2004@11:30 | |
cik skaisti un domīgi
nupat atcerējos sen dzirdētu stāstu par vienu aborigēnu dziedātāju, kas, konkursa balvā saņēmusi mašīnu, braukusi, kamēr degviela izbeigusies, bet tad mašīnu atstājusi, un gājusi tālāk kājām.
ronis / 21. Novembris 2004@14:41 | |
un es atkal par tiem indiāņiem, kam nepatīk braukt ar mašīnu, jo tā kustās pārāk ātri, lai dvēsele paspētu tikt līdzi
haoss / 21. Novembris 2004@17:20 | |
Dūmakains viskijs? A moš tu ar brāgu sajauci?
wowow / 22. Novembris 2004@09:22 | |
Dūmakains pēc garšas, ne skata.