būtu es arhitekts, uzprojektētu milzīgu lielveikalu vonnegūta sniegpārsliņas formā, kur vislētākie veikali, parasti cilvēku pārpildīti, būtu ārpusē, bet jo dziļāk ietu, jo dārgāki, ekskluzīvāki un tukšāki tie pamazām kļūtu. pašā sniegpārsliņas vidū, bezizejā, līdz kurienei aizklīstu tikai retais, atrastos pats ekskluzīvākais un dārgākais veikals, kuru apsargātu skūti, bruņoti izsitēji un kurā pārdotos nu piemēram clinic sejas ziepes. lielie bagātnieki, staigādami pa tukšajām, greznajām veikalu zālēm, justos vientuļi, skumji un nemanot sāktu pārvērsties par dzejniekiem.