pupu tēma pacēla pārdomas, ka manā mikropasaulītē ar nesmalkjūtīgākiem tekstiem un apspriešanu kā tādu izceļās tieši sievietes- tik bezkaislīgi asas piezīmes kā sieviešu sporta zāles ģērbtuvēts neesmu dzirdējusi nekur. godīgi sakot, nevarētu arī iedomāties, ka kāds mans vīriešu kārtas draugs tik sīki apspriestu detaļas, kam būtu jāpaliek aiz durvīm. varbūt viss dēļ tā, ka ar mani runā filtrējot bet nu... grūti iedomāties epizodi, kurā kāds no bikšaiņiem vakarā dodas prom ar trofejas jaunkundzi un no rīta tiekoties ar mani brokastīs pauž savu sajūsmu vai pilnīgu vilšanos, pie reizes ļaujot man viņu iztēloties pilnīgi pliku un zem tādu konstatējumu sitiena paliktu, kā novērojumiem par celulītu vai "varēja būt lielākas". par atbildi uz nekorektiem jautājumiem par to, vai vakars bijis labs, maximums ir smaids, parasti sejas izteiksme un ignorēšana "es nesaprotu par ko tu runā". kamēr ar sievietēm, tas ir pilnīgi normāli, ka tevi nodušo ar detaļām par krāna izmēru, izliekumu un izturības novērtējumu reizēs vai minūtēs. pēc tam var arī uzzināt piezīmes par izskatu, kam parasti seko finansiālā, intelektuālā un pārējo aspektu analīzi, jo ievada plusiņu un mīnusiņu savilkšanu, lai varētu novest pie rezumē. vispār arī šīs sarunas nepieciešamība parasti kalpoja par iemeslu vēlmei brokastot kopā, ko secināju vēlāk, jo gadījumos, kad atteicu tikšanos, mēdza to izstāstīt telefona sarunā, tā itkā šī saruna būtu pilnīgi noteikti nepieciešama.
un tad man reizēm bija kauns puiku priekšā, par kuriem zināju ļoti daudz detaļas, kuras nevajadzētu zināt.

bet varbūt tās sievietes, par kurām iedomājos vienkārši ir nelabojamas pļāpas bez bremzēm, kas ir izņēmumi. jebkurā gadījumā te iet runa par publiskām apspriedēm pēc cilvēku kontaktiem ko vada interese par ķermenīti un neko vairāk, un noteikumi tad mēdz būt rupjāki un ciniskāki.