| |
[28. Jul 2026|20:08] |
ideja laba, bet izpildījums sāka kaitināt.
tu saņem vēstuli, ko sūti sev no nākotnes. tajā ir uzrakstītas lietas, kuras tev būtu vajadzējis darīt citādi - lietas, kuras vēlāk nožēloji un atskārti, ka savā bezdarbībā esi kļūdījies.
bet problēma ir tāda, ka to vēstuli jau nesaņem tu tāds, kāds esi tagad, bet tavs tramīgais, naivais un iepriekšējais es, kurš to lasa un domā - hmm, ok, varbūt der pamēģināt, varbūt tā tiešām ir. šo to mēģina, bet iet diezgan švaki, pārsvarā nekas cits nesanāk, jo nevar tomēr saņemties, atskaitot nelielas izmaiņas, uzvedas tieši tāpat, kā tā vairāk pieredzējusī sevis versija gadiem vēlāk to atceras.
kaitinošākais šajā visā ir tas, ka, lai kā arī man negribētos to atzīt, manuprāt, autorei ir taisnība un tieši tā, visticamāk, arī šī situācija izspēlētos. tas nebūtu nekāds spēcīgais pavērsiens pa 180°, kur tevi uz gandarījuma pilnas un sabalsansētas dzīves piepildījumu aiz rokas vilktu tavas nākotnes atklāsmes, nē, tas joprojām būtu tu pats - mazais, muļķīgais tu, kurš klimpačotu, klibotu un gāzelētos ar visām nākotnes instrukcijām. |
|
|
| Comments: |
Interesanti. Vēlējos pajautāt, kā sauc autori? Un kāds darba nosaukums?
manga/anime Orange by Ichigo Takano
No nākotnes vajag atsūtīt nevis ko būtu vērts darīt citādi bet apsteidzošas zināšanas, kuras tajā pagātnē vēl nav. Grafēna recepte, jauno pretvēža preparātu sintēzes, LLM shēmas, ietilpīgu bateriju tehnoloģijas, jaunu dzinēju rasējumus, jebkurus citus būtiskus atklājumus. Un viss - tava pagātnes persona paātrina progresu, izglābj miljonus. Un ir miljardieris sarp citu.
lasot tavu komentāru man iešāvās prātā citāts no filmas "Vicky Cristina Barcelona": "Does she always analyze every inspiration until each grain of charm is... como se dice [how to say it], eh, squeezed out of it?"
> Grafēna recepte, jauno pretvēža preparātu sintēzes
"It is part of an answer to say that a question is important. I am considered by your rulers a valuable piece of property. They should ask whether my value is as great as it seems.
They should ask whether my answering questions will do good or harm."
"Which is it?"
"Harm, great harm."
Siebling was staggered. He said, "But if you answer truthfully—"
The process of coming at the truth is as precious as the final truth itself. I cheat you of that. I give your people the truth, but not all of it, for they do not know how to attain it of themselves. It would be better if they learned that, at the expense of making many errors."
"I don't agree with that."
"A scientist asks me what goes on within a cell, and I tell him. But if he had studied the cell himself, even though the study required many years, he would have ended not only with this knowledge, but with much other knowledge, of things he does not even suspect to be related. He would have acquired many new processes of investigation."
// The Sack, William Morrison, 1950
Tur ir šāds blakus moments, es piekrītu, bet to var izkompensēt ar momentālu zinātniski tehnisku paātrinājumu kas cita starpā dod varas un resursu koncentrāciju, viesis no nākotnes vai info saņēmējs var stūrēt sabiedrību ātrāka progresa virzienā izmantojot apsteidzošās zināšanas, nu piemēram viņam būs labāk skaidrs kādi ir tālākie perspektīvie izpētes virzieni kur koncentrēt sākotnējā izrāvienā iegūtos resursus.
Tāpēc funkcionējošas civilizācijas cienīja savus vecos un tradīciju, kamēr degradējošas dara pretējo un domā, ka ir "dievi", kas visu zina labāk, bet vecajie bija stulbi māņticībnieki, kas bez jebkāda iemesla sacerēja bezjēdzīgus stāstus. Nekā jaun zem šīs Saules.
Cilvēce permanenti degradējas. Katra paaudze ir ar vien stulbāka un morāli degradētāka. KATRA no laika sākuma, lai ko tev nestāstītu visādi viltīgi velniņi. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}