uznāca kaut kāda nereāla eiforija - tāda sajūta, ka varētu iemīlēties 1. pretīmnācējā! lūdzu, lūdzu, lai viņš ir vismaz simpātisks, smadzenes prasīt būtu par daudz! :D
man bail, kas notiks, kad izlemšu, ka gribu bērnu! jau tagad - noklausos dziesmiņu priecīgu, garastāvoklis līksms, noklausos pēc 3 min. bēdīgu - viss ir slikti un mēs visi mirsim! un galvenais, ka es tik ļoti spēju asociēties ar apkārtējo vidi un cilvēkiem, ka nes nost jumtu!