Kurvjzieža kontemplācijas

mazliet par miršanu

krii

7.7.06 11:08

No vakardienas sarunas ar māti:
- Zvanīju Zentastantei, viņa teica, ka jūtoties tīri labi, bet lai vairāk nezvanot. Ka nu jau būšot tā kā vienreiz jāmirst. Es tikai tā padomāju, cilvēks savos 96 gados nekad nav ne īdējis, ne koķetējis. Nu tad, ja saka, ka mirs, tad jau laikam tā arī darīs.

• 16 raksta
• ir doma

• kuminjsh

  7.7.06 11:15

  

  Patiesībā jā. Kad veci cilvēki izdomā, ka viņiem jāmirst, tad arī izdziest.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • divi_g

    7.7.06 11:21

    Mani vecvecāki nu jau gadus vismaz piecus katru rudeni saka, ka nākamo ziemu jau vairs nepārdzīvošot.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      7.7.06 11:23

      

      Tur jau tā lieta, ka ir cilvēki, kuri runā un ir tādi, kuri dara. Ja šajā gadījumā to var saukt par darīšanu.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • divi_g

        7.7.06 11:25

        Es saprotu, bet tekstā, kuram es rakstīju atbildi, nebija specificēts, kuri "vecie cilvēki" tieši.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • krii

          7.7.06 11:30

          

          Bija gan - cilvēks, kas 96 gadus nodzīvojis bez koķetēšanas un īdēšanas par šo tēmu.

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • divi_g

            7.7.06 11:51

            Nu kamon, es atbildēju uz "Patiesībā jā. Kad veci cilvēki izdomā, ka viņiem jāmirst, tad arī izdziest."

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais

    • kuminjsh

      7.7.06 11:23

      

      Tas ir savādāk: viņiem tjip uzmanības deficīts.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • divi_g

        7.7.06 11:25

        Es saprotu, bet tekstā, kuram es rakstīju atbildi, nebija specificēts, kuri "vecie cilvēki" tieši.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • kuminjsh

          7.7.06 11:33

          

          Labi, labi, kašķupagale!;)

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais

    • laukuroze

      7.7.06 11:24

      

      manējais vec vec tēvs 10 pēdējos gadus, katru reizi atvadījās, kā pēdējo reizi, sak.. vairāk jau netiksimies....
      
      

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • fanija

        7.7.06 11:33

        Es ar savu vecīti, baidoties, ka pēdējā reize var nemanot pienākt, katrreiz tā mīļāk atvadījos. Īstajā pēdējā reizē vien pa gabalu pamāju ar roku, jo tik labi un mierīgi viss izskatījās...

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

• ravejsledzejs

  7.7.06 11:19

  

  ja tas cilvēks nekad iepriekš nav īdējis par miršanu un paziņo, ka nu ir laiks, tad tā arī ir. šito joku ne reizi vien sanācis piedzīvot.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • fedrs

    7.7.06 11:30

    Bet tiem, kuri par to runā pastāvīgi, arī reiz bija pirmā reize.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      7.7.06 11:32

      

      Jā, bet ir būtiska starpība, vai pirmā reize gadās 60 vai 96 gados...

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • ravejsledzejs

        7.7.06 11:41

        

        un vēl jāņem vērā arī cik bieži tas ir. ja cilvēks 60 gados, kad pavisamčābiski ir sajuties par to parunā un pēcāk desmit gadus ne ar vārdu nepiemin, tad šamais ar no tiem darītājiem ir nevis īdētājiem.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

    • ravejsledzejs

      7.7.06 11:38

      

      nu es jau par to runāju un pats nezinu, kad bija pirmā reize ;o)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais