pagātne | atmiņas | nākotne
 

methodrone
12 December 2013 @ 08:11 pm
 
viena no tragjiski skumjaakajaam sajuutaam man vienmeer ir raisiijusies tajos briizhos, kad esmu nonaakusi tur kur ir aizkustinoshi skaisti, kur viss ir ideaali un savaa vietaa, kur var izjust bezgaliigu kopumu, jo viss ir savaa vietaa un iederiigs, viss ir ideaala ainava, visi siikuminji visas siikaas skudrinjas un kocinji ir piesaatinaati ar miilju piederiibas un iederiibas burvestiibu. tajos briizhos, kaa jau vienmeer iesprostots savaa mazajaa cilveeka galvaskausaa, es sajuutos visizoleetaak. ir visskumjaak sajusties izoleetam no kaut kaa bezgaliigi skaista un piesaatinaata. shaadu cilveeka kjermenja un praata izoleetiibu ir daudz vieglaak pienjemt visaadaas taadaas chuhnjaas kaa pilseeta vai ikdiena vai rutiina vai jebkursh cits vasnskarains variants.
bet kad tu staavi mezha viduu vai pie juuras vai kaut vai kaartiigas istabas mieriigaa klusajaa dabaa viss ir tik monoliitiski burviigs, ka tu peekshnji esi viens pret vienu, un tu esi tas liekais un izoleetais melnais krikums, kam uz to visu ir janaoraugaas, un tu nevari ar to sapluust, jo tu esi atsevishkjs, ieslodziits savaa galvaskausaa, ar piekabinaatu rumpi un locekjljiem. tu vari sho skaistumu sajust, smarzhot, pagarshot, dzirdeet un redzeet, bet tu nekad nebuusi daljinja no shaada skaistuma, jo tu to tikai pasiivi uztver. tu ar vinju mijiedarbojies, bet tikuntaa tu esi tikai siiks krikums, kas visu redz bet nekad nav viss.
bet tas viss ir normaali. ar laiku tu apradinies, un speej kaut cik paarvareet sho shkjeermo izmisumu un skumjas, kas paarnjem skatoties saulrietus vai pohuj ko citu.

bet tad, kad shaadas elpu aizgraabjoshas apburoshaas ainavas un briizhi ienjem kaada cita cilveeka veidolu, tad ir simtsreiz tragjiskaak, un es gaidu to briidi, kas es apradiishu vai iemaaciishos pienjemt vai vispaar aptvert shaadas neeertas un izmisumu raisoshas situaacijas, kad gribas kaut kaa velnsvinjzinkaa metafiziski buut daljai no taada skaista cilveeka, iekaapt vinja atomos un staigaat liidzi. shaadas skumjas un drausmas ir multidimensionaalas, un atshkjiriibaa no statiskaam ainavaam ar katru jaunu vaardu vai darbiibu gjeneree visshausmiigaakos emocionaalos moku kambarus, ar asinju nolaishanu tieshi no sirds.

kaapeec es esmu siiks izoleets krikums? vai kaads barojas uz manaam sirds emocionaalajaam exhiliraacijaam un mokaam? kaapeec katrs atsevishkjs cilveeks sev neko daudz nenoziimee, bet tie energjeetiskie un sajuutu pavedieni, kas rodas starp cilveekiem shkjiet tik dramatiski un mistiski?

un kur lai es eju kaa krikums? vai varbuut visa pasaule ir taadas mazas un lielas bumbinjas ieslodziitas viena otraa? man ir auksti un skumji un laiks iet uz priekshu.
 
 
simfonija: bat for lashes - i'm on fire
 
6 atziņas | teikt
 
( Post a new comment )
briinumcepuminjsh[info]french_mime on December 13th, 2013 - 12:58 am
Es par šo reiz runāju ar vienu cilvēku, un man teica, ka dabā tikai sākumā tā ir, kad esi iznācis no pilsētas. Tad kad tu padzīvo dabā kādu laiku, kad tās ir tavas mājas un nekur atpakaļ nav jāskrien dzīvot un raust naudu, tad tu sāc justies viens ar visu to, nevis kā nošķirts melnums.

Vēl noskatoties filmu, manī nostiprinājās sajūta, ka cilvēki domā, ka sevi saprot un kontrolē, bet viņi ir kā dzīvnieki, vai ķermeņi, kas ondulējas un izdara kaut ko, un pēc tam viņiem tas jāmēģina saprast vai racionalizēt, bet bieži vienkārši nevar, jo cilvēks nav prāts.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 13th, 2013 - 01:45 am
par to peedeejo rindkopu, jaa, totaali. es to kaut kad peedeejaa uni gadaa sapratu, maacoties philosphy of mind, un peetot visu par consciousness. cilveeki praktiski ir kaa dziivnieki, atshkjiriiba tikai taada, ka vinji dara vairaak dazhaadu lietu un maak runaat. tiiri no apzinjas viedoklja. ka apzinja ir pavisam jauns fenomens. taada apzinja, kas 'saprot'. superapzinja. un pat 'saprashana' 99.9% gadiijumu rodas tikai peec notikuma, to neirozinaatne aktiivi pieraada. reaali apzinja dziivo pagaatnee. un ja cilveeks sevi nepiespiezh kaut kaa, ja tas vispaar ir vinja kontrolee, vinja izveele sevi piespiest, tad vispaar visas lietas, ko vinjsh dara ir tikai taadas neapzinaatas sociaalas reakcijas un mijiedarbiibas.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on December 13th, 2013 - 01:02 pm
"un pat 'saprashana' 99.9% gadiijumu rodas tikai peec notikuma, to neirozinaatne aktiivi pieraada. reaali apzinja dziivo pagaatnee. un ja cilveeks sevi nepiespiezh kaut kaa, ja tas vispaar ir vinja kontrolee, vinja izveele sevi piespiest, tad vispaar visas lietas, ko vinjsh dara ir tikai taadas neapzinaatas sociaalas reakcijas un mijiedarbiibas."

Totes, man šķiet cilvēki vispirms dara, un tikai tad mēģina apdomāt un samenedžēt to, ko ir padarījuši. Un ļoti bieži secinājums ir "es nezinu, kāpēc tā darīju, man tā gribējās, lika darīt ķermenis". Vispār šis tad arī ir tas, par ko Pīters raksta savu PhD, jeb bodies in certain literary works.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 13th, 2013 - 05:13 pm
jaa, man shkjiet, smadzenes ir kaa liela laboratorija, kur atkariibaa no taa ko aarpasaule iedod, notiek dazhaadas automaatiskas reakcijas. reakcijas kas kontrolee kjermeni. un tikai taadi cilveeki, kam patiik domaat un pielietot apzinju, speej shiis reakcijas veelaak, peec notikuma, peetiit, gluzhi kaa skolaa laboratorijas darbos, un meerkjtieciigi straadaat lai pielabotu formulas peec kuraam notiek shiis reakcijas. bet jau atkal pati formula peec kaa kaut kas notiek liidzko ir iekustinaata nevar iisti tikt apstaadinaata vai mainiita notikumu laikaa. tikai peec tam, kad apzinja apskata rezultaatus.
respektiivi es piekriitu tiem sociaalajiem neirozinaatniekiem, kas saka, ka consciousness ir evolucionaars riiks, kas speej 'apskatiit' un taadeejaadi 'uzlabot' lielas mentaalaas konstrukcijas, kas nosaka sociaalo dziivi, kur ir tik daudz dazhaadi variablji ietverti, civilizaacijai palielinoties.

jaa un man vienmeer tas ir bijis shokeejoshi un aizraujoshi, cik daudz dazhaadi procesi kjermenii smadzenees un vispaar personiskajaa biokjiimijaa cilveekam ir neapzinaati, bet vinju tik shausmiigi ik uz solja ietekmee.

es totaali gribu izlasiit Piitera darbu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on December 13th, 2013 - 05:39 pm
Ja, tu totali varesi vinu izlasit, vins ari tiks izdots ka gramata loti iespejams, bet tikai pec kada pusotra gada, kad vins pabeigs. Bet lidz tam var lasit David Foster Wallace, seviski Infinite Jest, jo tur ir par to.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 13th, 2013 - 05:41 pm
COOL man
(Reply) (Parent) (Link)