26 January 2012 @ 12:01 pm
 
cilvēkiem patīk un man pat liekas, ka daži uzjautrinās, kad apjūku, jo tad es vieglu sirdi piekrītu uzrakstīt eseju par eitanāziju, uztaisīt suņu patversmei logo, noiet 70 km pārgājienu un piezvanīt pirms izbraukšu. pilns plānotājs ar apjukumu.
 
 
( Post a new comment )
[info]ocher on January 26th, 2012 - 01:02 pm
mikiki

tik mīlīgi! lai arī jāatzīst, ka sevi jāmīl vairāk un jāmācās teikt - nē! :)
(Reply) (Thread) (Link)
[info]neverklever on January 26th, 2012 - 01:47 pm
jāmācās, bet apjukums to visu apgrūtina.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]iokaste on January 26th, 2012 - 01:09 pm
70 km?
es max esmu gājis 30 un arī tad kritu grāvī no noguruma.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]neverklever on January 26th, 2012 - 01:46 pm
70 man ir nereāli ar pašreizējo biroja režīmu ikdienā, bet utopiski piekrist netraucē. mans maximums bija 55, bet tas ar tā, ka līdz asarām bezmaz, nejkāda baudījuma pēdējos 20 kmetros, viena agonija.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]kini on January 26th, 2012 - 04:55 pm
nezinu par citiem, bet es pati par sevi tad uzjautrinos [kaut kad pēc tam gan, jo tajā brīdī dusmojos], jo man ar šitas gadās, ka var paķert uz izbrīnu :) laikam, kuru gan nevar..
(Reply) (Link)