![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Aiz norasojušā autobusa loga stikla garām skrien Pārdaugavas skati. Ekrāns pie Spices vairs nedemonstrē spožās reklāmas, turpat tālāk aiz RMR puspamestajiem ēku kompleksiem, kuros gan, taisnības labad jāsaka, ievācies dažs jauns birojs un firma, slejas nepabeigtais Panorama Plaza debesskrāpju komplekss. Trešais dvīnis neapauts un neapģērbts, uz dzelzsbetona karkasa rāda savas padsmito stāvu numerācijas atzīmes. Sēžu un domāju - iespējams, kaut kur, kādā nezināmā nostūrī, kāds varbūt spēlē spēli? Reālās dzīves stratēģiju, kurā visi burbuļi, krīzes, ieņēmumi, izdevumi, cilvēku rīcība, uzvedība un reakcija ir paredzami lielumi, aprēķināmi ar decimālskaitļa precizitāti.. Mūsdienu superdatori taču būtu spējīgi ko tādu nosimulēt..
Buss apstājas labajā joslā pirms krustojuma. Luksoforā sarkanais. Pa labi skatam paveras Dzelzceļa muzejs ar izkārtnīti 'www.railwaymuseum.lv' Vajadzētu vienreiz aiziet. Bet, lai kaut ko paveiktu, vajag pietiekami stipri gribēt. Kamēr tas ir tā - "ai, varētu", tikmēr tādā līmenī tas arī paliks. Jā-nē-jā-nē-kad-ar ko. Kamēr es svārstos, buss, jau paspējis izlaist pasažierus pieturā, atkal iekļaujas uz centru slīdošajā auto straumē. Laiks pārdomām beidzies.
Buss apstājas labajā joslā pirms krustojuma. Luksoforā sarkanais. Pa labi skatam paveras Dzelzceļa muzejs ar izkārtnīti 'www.railwaymuseum.lv' Vajadzētu vienreiz aiziet. Bet, lai kaut ko paveiktu, vajag pietiekami stipri gribēt. Kamēr tas ir tā - "ai, varētu", tikmēr tādā līmenī tas arī paliks. Jā-nē-jā-nē-kad-ar ko. Kamēr es svārstos, buss, jau paspējis izlaist pasažierus pieturā, atkal iekļaujas uz centru slīdošajā auto straumē. Laiks pārdomām beidzies.
Lai precīzi nosimulētu sabiedrību, vajag zināt visu par visiem, tobiš, vajag uztaisīt Matrix:D
Bet reāli visi sabiedrības prognozēšanas modeļi agrāk vai vēlāk izgāžas dēļ "mazs cinītis gāž lielu vezumu" - viens čubars izgudro, piemēram, internetu, un sabiedrības darbības princips uzreiz mainās.
Vidēji viena cilvēka smadzenēs ir 100 miljardi neironu, kas eventuāli nosaka cilvēka lēmumus un darbības. Pasaulē ir apmēram 6,7 miljardi cilvēku, kas savstarpēji mijiedarbojas. Pieņemot, ka ir zināms viss par visiem cilvēkiem, vajag datoru, kas var īsā laikā operēt vismaz ar 670 000 000 000 000 000 000 datu vienībām (tas ir apmēram tik, cik zvaigžņu satilpst 1 miljardā piena ceļa lieluma galaktiku), ja grib uztaisīt Matrix, kas daudz maz precīzi simulē sabiedrību. Kad paskatās uz tiem skaitļiem, kļūst skaidrs, kāpēc nevar uztaisīt precīzu modeli, bet operē ar statistiku un taisa vienkāršus modeļus, kas, diemžēl, derīgi tikai konkrētā situācijā un uz īsu laiku.
Ir atsevišķas lietas, ko var diezgan precīzi prognozēt, it īpaši, ja runa ir par cilvēku instinktiem, kas ir salīdzinoši vienkārši un visiem cilvēkiem izpaužas diezgan līdzīgi, piemēram, var diezgan precīzi nosimulēt, kā pūlis darbosies ugunsgrēka gadījumā - cik cilvēki panikā sastings un neko nedarīs, cik cilvēku bēgs un kādā veidā bēgs, un galu galā, cik cilvēku sabradās vai saspiedīs.
Bet citas lietas praktiski nav iespējams prognozēt, piemēram, kādus politiķus ievēlēs pēc 10 gadiem un kādas tam būs sekas ekonomikā vai, piemēram, kāda jauna slimība pēkšņi uzradīsies nez no kurienes, vai kāds gudrinieks pēkšņi izgudros kaut kādu uber-kruto štelli, dēļ kā visa cilvēku dzīve mainīsies. Ekonomikā vispār nav neviena, kas tiešām spētu kaut ko prognozēt - tur viss notiek post factum - kaut kas notiek, tad cilvēki ievāc datus, novēro rezultātus un cenšas skaidrot, kas tad tur īsti bija un kāpēc tā notika. Tobiš, notiek reaģēšana uz vakardienas notikumiem - kas arī nav slikti, protams - piemēram, visi skatās, kā IKP sarūk, izdara secinājumus un atbilstoši rīkojas, bet nav neviena, kas varētu droši pateikt, kurā datumā IKP vairs nesamazināsies - ir prognozes, protams, bet no pirksta izzīstas. Jā, dažreiz kāda cilvēka nākotnes prognozes piepildās, bet tā drīzāk ir laimes spēle, tāpat kā ar horoskopiem - ja ir pietiekami daudz prognožu, tad gan jau kāda no tām piepildīsies.