![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šo to var prognozēt ar pieņemamu precizitāti, šo to nevar, un lielākoties tāpat var kaut ko prognozēt tikai par ļoti tuvu nākotni. Tu redzi kaut kādus datus, piemēram nodokļu ieņēmumus, bet tu nezini kā tie rodas, t.i., kāpec daži maksā, bet citi nemaksā. Var izvirzīt teorijas, veikt statistiskas aptaujas, un noskaidrot, ka tik un tik % cilvēku nemaksā tāda un tāda iemesla dēļ un tik un tik procenti nemaksā pilnīgi cita iemesla dēļ, bet šo teoriju tu vairs nevarēsi 1:1 piemērot nākošajā gadā, jo tad būs nākuši klāt jauni nemaksāšanas iemesli, savukārt, citi vairs nebūs aktuāli.
Vidēji viena cilvēka smadzenēs ir 100 miljardi neironu, kas eventuāli nosaka cilvēka lēmumus un darbības. Pasaulē ir apmēram 6,7 miljardi cilvēku, kas savstarpēji mijiedarbojas. Pieņemot, ka ir zināms viss par visiem cilvēkiem, vajag datoru, kas var īsā laikā operēt vismaz ar 670 000 000 000 000 000 000 datu vienībām (tas ir apmēram tik, cik zvaigžņu satilpst 1 miljardā piena ceļa lieluma galaktiku), ja grib uztaisīt Matrix, kas daudz maz precīzi simulē sabiedrību. Kad paskatās uz tiem skaitļiem, kļūst skaidrs, kāpēc nevar uztaisīt precīzu modeli, bet operē ar statistiku un taisa vienkāršus modeļus, kas, diemžēl, derīgi tikai konkrētā situācijā un uz īsu laiku.
Ir atsevišķas lietas, ko var diezgan precīzi prognozēt, it īpaši, ja runa ir par cilvēku instinktiem, kas ir salīdzinoši vienkārši un visiem cilvēkiem izpaužas diezgan līdzīgi, piemēram, var diezgan precīzi nosimulēt, kā pūlis darbosies ugunsgrēka gadījumā - cik cilvēki panikā sastings un neko nedarīs, cik cilvēku bēgs un kādā veidā bēgs, un galu galā, cik cilvēku sabradās vai saspiedīs.
Bet citas lietas praktiski nav iespējams prognozēt, piemēram, kādus politiķus ievēlēs pēc 10 gadiem un kādas tam būs sekas ekonomikā vai, piemēram, kāda jauna slimība pēkšņi uzradīsies nez no kurienes, vai kāds gudrinieks pēkšņi izgudros kaut kādu uber-kruto štelli, dēļ kā visa cilvēku dzīve mainīsies. Ekonomikā vispār nav neviena, kas tiešām spētu kaut ko prognozēt - tur viss notiek post factum - kaut kas notiek, tad cilvēki ievāc datus, novēro rezultātus un cenšas skaidrot, kas tad tur īsti bija un kāpēc tā notika. Tobiš, notiek reaģēšana uz vakardienas notikumiem - kas arī nav slikti, protams - piemēram, visi skatās, kā IKP sarūk, izdara secinājumus un atbilstoši rīkojas, bet nav neviena, kas varētu droši pateikt, kurā datumā IKP vairs nesamazināsies - ir prognozes, protams, bet no pirksta izzīstas. Jā, dažreiz kāda cilvēka nākotnes prognozes piepildās, bet tā drīzāk ir laimes spēle, tāpat kā ar horoskopiem - ja ir pietiekami daudz prognožu, tad gan jau kāda no tām piepildīsies.
Vidēji viena cilvēka smadzenēs ir 100 miljardi neironu, kas eventuāli nosaka cilvēka lēmumus un darbības. Pasaulē ir apmēram 6,7 miljardi cilvēku, kas savstarpēji mijiedarbojas. Pieņemot, ka ir zināms viss par visiem cilvēkiem, vajag datoru, kas var īsā laikā operēt vismaz ar 670 000 000 000 000 000 000 datu vienībām (tas ir apmēram tik, cik zvaigžņu satilpst 1 miljardā piena ceļa lieluma galaktiku), ja grib uztaisīt Matrix, kas daudz maz precīzi simulē sabiedrību. Kad paskatās uz tiem skaitļiem, kļūst skaidrs, kāpēc nevar uztaisīt precīzu modeli, bet operē ar statistiku un taisa vienkāršus modeļus, kas, diemžēl, derīgi tikai konkrētā situācijā un uz īsu laiku.
Ir atsevišķas lietas, ko var diezgan precīzi prognozēt, it īpaši, ja runa ir par cilvēku instinktiem, kas ir salīdzinoši vienkārši un visiem cilvēkiem izpaužas diezgan līdzīgi, piemēram, var diezgan precīzi nosimulēt, kā pūlis darbosies ugunsgrēka gadījumā - cik cilvēki panikā sastings un neko nedarīs, cik cilvēku bēgs un kādā veidā bēgs, un galu galā, cik cilvēku sabradās vai saspiedīs.
Bet citas lietas praktiski nav iespējams prognozēt, piemēram, kādus politiķus ievēlēs pēc 10 gadiem un kādas tam būs sekas ekonomikā vai, piemēram, kāda jauna slimība pēkšņi uzradīsies nez no kurienes, vai kāds gudrinieks pēkšņi izgudros kaut kādu uber-kruto štelli, dēļ kā visa cilvēku dzīve mainīsies. Ekonomikā vispār nav neviena, kas tiešām spētu kaut ko prognozēt - tur viss notiek post factum - kaut kas notiek, tad cilvēki ievāc datus, novēro rezultātus un cenšas skaidrot, kas tad tur īsti bija un kāpēc tā notika. Tobiš, notiek reaģēšana uz vakardienas notikumiem - kas arī nav slikti, protams - piemēram, visi skatās, kā IKP sarūk, izdara secinājumus un atbilstoši rīkojas, bet nav neviena, kas varētu droši pateikt, kurā datumā IKP vairs nesamazināsies - ir prognozes, protams, bet no pirksta izzīstas. Jā, dažreiz kāda cilvēka nākotnes prognozes piepildās, bet tā drīzāk ir laimes spēle, tāpat kā ar horoskopiem - ja ir pietiekami daudz prognožu, tad gan jau kāda no tām piepildīsies.