man tāda laime un prieks, ka beidzot pirms pāris dienām viens parādijās, pat nezinu ko darīt - lēkāt apkārt vai krist panikā, hehe. bet ja nopietni, tad labāk būtu atklātos pielūdzējus uztaisījuši nevis slepenos, darīt man nav ko kā tagad zīlēt un domāt kuram tur nav bijis ko darīt.
bet manuprāt tas kļūst nopietni tajā brīdī, kad tas manī raisa ziņkārību, jo es patiesi nespēju iedomāties, kas varētu pielūgt mani.. :D
ak, tu attapīgais :D