atmetu pirms 5.5 gadiem pirmo un pirms ~7 gadiem otro. Never felt better :) Bet your milleage my vary - alkohols ir stiprs sociāls līdzeklis, bez tā dzīve var palikt mazāk krāsaina. No cigaretēm gan nekāda labuma īsti nav. tikai smaka un nepārtraukts stresiņš.

(Reply to this) (Thread)

alkohola atmešanā nesocializēšanās ļoti palīdz, tas gan, bet kaut kā esmu pārdzīvojusi arī jāņus, un vienīgais, ka agrāk uznāca miegs :)

un tieši stresainie (drīzāk - dusmu) mirkļi ir tie, kas mani dzen pēc cigaretes. citādi tāda vilkme pārgāja pirmajā nedēļā. šķiet. tagad ir trešā, tā ka vairs skaidri neatceros.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

stresam un nikotīnam ir non-obvious cēloņsakarība. smēķis rada nepārtrauktu vēlmi sevi atkārtot un brīdis bez cigarētes ir stresains. attiecīgi uzpīpējot stress samazinās. Bet problēma ir tajā ka samazinās tikai tas stress ko pats nikotīna trūkums ir radījis :) bet tā saistība starp stresu un smēķēšanu galvā nostiprinās un cilvēks cīgu meklē jau arī visos citos stresainajos gadījumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un rituāla spēks!

(Reply to this) (Parent)

es atmetu pirms pusotra gada smēķēt, joprojām ir dienas, kad gribās uzsmēķēt, pagaidam kkā turos. ļoti palīdz tas, ka, ja es eju ārā, tad man vienmēr ir līdzi sīkā, un man kauns pirkt cīgas, kad blakus ratos zīdainis, vai arī mans draugs ir līdzi, un tad negribas viņu apbēdināt ar atsākšanu. ja būtu atkal ka vecajos laikos, ka varu iet kkur viena, bez sīkās, tad jau noteikti būtu droši vien atsākusi kaut vai pa kluso no drauga :D

(Reply to this) (Thread)

ja tiešām gribas atmest, tad jebkuri motivatori ir noderīgi. es neļauju, lai kāds uzdrošinās mani kaunināt par to, ka smēķēju, un pašai arī kauna nav :D ja atsākšu - atsākšu, ja nē - nu i štrunts. man kaut kā tās divas paciņas mēnesī arī pa kabatu nesit, tā ka tas arī nav motivators. pagaidām kaut kā bez iepringšanas sanāk. bet, kad vīrs iet ārā pīpēt, palieku mājās :)))

(Reply to this) (Parent)