| |
[May. 30th, 2012|11:46 pm] |
Jums ir kādreiz gadījies satapt cilvēkus, par kuriem šķiet - tu zini visu par viņu? Tu jūti pagātni, nākotni, tagadni. Pēc pirmajiem vārdiem, pēc pirmā acu skatiena viss ir skaidrs. Ir kontakts. Un pati saruna - tā ved dziļumā, un tu pārliecinies, cik plašs un precīzs bija šis pirmais impulss.
Tā mēs šovakar sēdējām dīvāniņā, kājas sacēlušas uz stikla galdiņa, malkojām Martini un pļāpājām par dzīvi un darbiem. Nē, es vienkārši klausījos un uzdevu īsus jautājumus.
Es jutu, ka palieku aizvien klusāka un klusāka. un tas ir globāls klusums, ne vienam vakaram, nedēļai, mēnesim.
- tu vienkārši esi nogurusi - viņa teica
- es sagatavošu visu, kas Tev nepieciešams. vari man nestāstīt tālāk, ko tev vajag. es zinu un es jūtu... |
|
|
| Comments: |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fedrs |
|---|
| Date: | May 31st, 2012 - 12:35 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Pirmā rindkopā bija baigi foršā, pat skaudība pārņēma. Pēc tam viss kā visiem - kādam vajag, lai tu viņam kaut ko izdaru, vai arī grib tev kaut ko pārdot.
tur neko nevaru izdarīt - man tiešām viss ir kā visiem - mani sameklē tad, kad kādam kaut kas ir aktuāls
bet tas nemazina kaifu no tā, ka atkrīt runāšana, jo viss jau ir zināms. un pastāv iespēja rezultatīvi klusēt. | |
