|
Marts 31., 2011
16:08 Šodien viens vīrietis (nekādu romantisku saišu man ar viņu nav) atrakstīja, ka joprojām mīl savu jaunības sapņu meiteni. Es tikai pabrīnījos. Bet vispār tur ir skaistums,ka joprojām ilgojas. Es jau arī gribētu, ka kāds tēls no pagātnes mani iztēlē lolotu.
|
Comments:
From: | unpy |
Date: | 31. Marts 2011 - 16:31 |
---|
| | | (Link) |
|
Kāds no tā labums?
Tas glaimo. Var sajusties īpaša nu. Bet to vīr.,kas dzīvo ar ilūzijām un sapni,gan neapskaužu.
ilgoties ir mocības un nekā skaista tur nav, jo tas lolojamais (šinī gadījumā- ā) jau to nemazam neuzzinās, tā diemžēl cilvēks iekārtots, nuka, par ilgošanos jākaunas un jāslēpj, kāds tolks, tātat, -nekāds
Bet es apbrīnoju,ka jūtas tik stipras. Man tā nekad nav bijis. Spēju ilgoties tikai tagadnes tēlu,kaut kā plakani man. Ilgoties cauri laikam ir cēli,lai gan nožēlojami arī,jo labuma nav,bet skaistums ir cēlumā
nu, par senatnes tēliem es ar kaukā ne sevišķi, ar laiku jau aizmirstās, no acīm, tātad, prom, no sirds laukā, tāja
mhm tāpēc jau brīnos, ka citiem ir citādāk iedomājies, tam vecim ir ap 40, bet mīla, ko lolo, bija apmēram 19 gadu vecumā. tik stipras ilūzijas, galvenais, ka jau toreiz viņiem bijis iz sērijas "varēja būt, bet nebij'", bet joprojām sapnis dzīvs. kaut kāds fenomens:)
stipri lielākais daudzums džeku, ko zinu, visi sēž uz pagātnes ļubovām, es neiebraucu vtf, kas visiem kaiš.
nezināju, ka daudziem tā
nerūstošā mīla
kad bijis kaut kas, kam reiz patieshaam noticeets pa iistam, tad tam veertiiba jau peec tam vairs nekur nepazuud.
tas, protams, nav par romaaninjiem, kas atnaak, aizrauj, aiziet un tad aizmirstas vienas vasarinjas laikaa. kaa arii nevajag jau to iedomaaties tikai kaa trakaako versiju, kaa kaut kaadu jukushu apseestiibu un grimshanu kaut kaadaas bezceriigaas nepraata iluuzijaas. vienkaarshi dziive gabalu no cilveeka var reizeem izraut arii taa, ka robs taa arii paliek un vairs neaizaug.
kaads tad to varbuut caur vilshanaas dusmaam apzinaati noslaapee laika atnestaa un sev iestaastiitaa vienaldziibaa, nu vai arii saak sev galvaa paarrakstiit veesturi, lai mazinaatu visa bijushaa noziimi, kaads cits varbuut peec desmit gadiem pakaras, veel kaads cits - peec divdesmit kaadam aizraksta par to veestulee.
peec pieskarshanaas kaut kam iipasham var taa arii muuzhu nodziivot ar to vienu, toreiz sajusto cilveeku atminjaa cauri visam. nu taa bez pashapmaana, fantaazijaam un izmisuma, vienkaarshi taads piemineklis - nopuuta.
iipashi ja veel laika gaitaa saak kraaties apliecinaajumi apjausmai, ka viss paareejais peec tam ir bijis tikai dzirksteles.
ir lietas, kas var arii nepaariet.
tas gan kaa atbilde likvidet komentaaram ne tev. tu jau par ideaalismu un sapni saproti noteikti taapat :)
niansēti protams tie gadījumi, atkarībā no situācijas un dažādi tie mijiedarbojas ar tagadni, ja nav tikts galā ar gabaliem, kas iekausēti, tad tas viss emo'-īgāk un besīgāk. bet vispār jau patiesību nezinu, nav ne jausmas kas kuram kā, lai paši zin, lai nebesī man virsū galvenais, par pārējo man pof.
šo gan izcili pateici, tik skaisti piemineklis nopūta
thx, iesleedzaam:) nopuutas ienaak ausiis
vairākas reizes bijis tā, ka neiznāk veidot attiecības, jo pūst vēl atpakaļgaitā, šis ir slitks variants, bet krusta rakstītais ir sakarīgs
kom. sev - tik pat labi vairākas reizes neiznāk veidot attiecības, jo viens no mums ir pasists, visticamāk es, un tad gribot negribot otram jāatgriežas pie pagātnes idilles.
varbuut vajag, lai abi ir pasisti. vai abi ar nopuutaam.
cik pasistu, tik variantu, pasistiem jau nav ne vainas, vajag lai sakrīt normāli sistums vai kas tur sakrīt, es nezinu, kad sanāk ok.
| From: | 15 |
Date: | 31. Marts 2011 - 20:55 |
---|
| | | (Link) |
|
ilgoties un joprojām mīlēt taču nav viens uz tas pats. es arī mīlu visas savas "bijušās" meitenes, bet neilgojos nemaz vai reti.
| From: | 15 |
Date: | 31. Marts 2011 - 23:43 |
---|
| | | (Link) |
|
Чтобы было все понятно надо жить начать обратно и ходить гулять в леса обрывая волоса. А. Введенский
nado zhitj nachatj snachala kazhdij gjenj novij nachal
aa nu vinjsh jau tad kaa reiz iistajaa vecumaa, kad saakt nozheelot visu neizdariito :)
bet zin kaa, pavisam veci cilveeki arii tak meedz atcereeties visaadas jauniibas dienu iekjershanaas un staastiit. taatad neaizmirstas jau un paliek cauri dziivei tas viss kaut kur fonaa.
vecajiem reizeem kaut kas skaists shkjiet tikai taapeec, ka pats tad bija jauns
| From: | 15 |
Date: | 1. Aprīlis 2011 - 00:12 |
---|
| | | (Link) |
|
bardaks jums te ir ar to mīlestību. tieciet tak vienreiz galā:)
tas ir kkā ļoti mulsinoši. nu, kā tā var? pateicoties facebookam ir nācies saskarties arī ar savām vismūžīgākajām mīlām, ir tāda jocīga sajūta, īpaša, bet, ka, piemēram, tagad varētu saiet kopā vai, ka prātā būtu vairāk vietas, nekā aktuālajiem vīriešiem, tas gan man šķistu nedauzd sviestaini |
|