kad bijis kaut kas, kam reiz patieshaam noticeets pa iistam, tad tam veertiiba jau peec tam vairs nekur nepazuud.

tas, protams, nav par romaaninjiem, kas atnaak, aizrauj, aiziet un tad aizmirstas vienas vasarinjas laikaa. kaa arii nevajag jau to iedomaaties tikai kaa trakaako versiju, kaa kaut kaadu jukushu apseestiibu un grimshanu kaut kaadaas bezceriigaas nepraata iluuzijaas. vienkaarshi dziive gabalu no cilveeka var reizeem izraut arii taa, ka robs taa arii paliek un vairs neaizaug.

kaads tad to varbuut caur vilshanaas dusmaam apzinaati noslaapee laika atnestaa un sev iestaastiitaa vienaldziibaa, nu vai arii saak sev galvaa paarrakstiit veesturi, lai mazinaatu visa bijushaa noziimi, kaads cits varbuut peec desmit gadiem pakaras, veel kaads cits - peec divdesmit kaadam aizraksta par to veestulee.

peec pieskarshanaas kaut kam iipasham var taa arii muuzhu nodziivot ar to vienu, toreiz sajusto cilveeku atminjaa cauri visam. nu taa bez pashapmaana, fantaazijaam un izmisuma, vienkaarshi taads piemineklis - nopuuta.

iipashi ja veel laika gaitaa saak kraaties apliecinaajumi apjausmai, ka viss paareejais peec tam ir bijis tikai dzirksteles.

ir lietas, kas var arii nepaariet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas gan kaa atbilde likvidet komentaaram ne tev. tu jau par ideaalismu un sapni saproti noteikti taapat :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

niansēti protams tie gadījumi, atkarībā no situācijas un dažādi tie mijiedarbojas ar tagadni, ja nav tikts galā ar gabaliem, kas iekausēti, tad tas viss emo'-īgāk un besīgāk.
bet vispār jau patiesību nezinu, nav ne jausmas kas kuram kā, lai paši zin, lai nebesī man virsū galvenais, par pārējo man pof.

(Reply to this) (Parent)

šo gan izcili pateici, tik skaisti
piemineklis nopūta

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

thx, iesleedzaam:)
nopuutas ienaak ausiis

(Reply to this) (Parent)