*

atmiņas, kurām nelaikā notraukti putekļi, plosās pa iekšām kā aizkaitināta, adatas gaisā saslējusi dzeloņcūka. pastiep roku mierinošā glāstā - un pilna sauja dzelkšņiem.

tā mēs visi dzīvojam - cepures kuldami, viens otram un paši sev pāri darīdami.