Posted by inese_tk on 2008.01.12 at 04:19
atmiņas, kurām nelaikā notraukti putekļi, plosās pa iekšām kā aizkaitināta, adatas gaisā saslējusi dzeloņcūka. pastiep roku mierinošā glāstā - un pilna sauja dzelkšņiem.
tā mēs visi dzīvojam - cepures kuldami, viens otram un paši sev pāri darīdami.
tā mēs visi dzīvojam - cepures kuldami, viens otram un paši sev pāri darīdami.