| ierakstMAS |
[1. Mar 2009|18:21] |
/no ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) martcore/
mana pirmā un vienīgā plate, kuru esmu par savu naudu pircis, ir lūk šī:
nācām mēs ar māti no manas skolas atskaites koncerta, kurā es uzstājos, dziedādams skolas zēnu korī maestro a.skujas vadībā (atceros tos svētlaimes mirkļus viņa sejā, kad dziesma laimīgi nesačakarēta bija izskanējusi līdz galam, a.s. nupat bija apslēpis savus īkšķus sirmi spalvainās dūrēs, kas bija sarunātā zīme mums reiz aizvērties pavisam, un pāris ilgas sekundes publika īsti meistarīgi noturēja pauzi pirms aplausiem. tad a.s. pievēra acis, ļāva vēl kādu mirkli mums pētīt viņa apgaroto seju un aplausiem vēl nedaudz pieaugot, lēni pagriezās pret auditoriju un zemu, zemu paklanījās. mugurā viņam bija sarkans krekls ar melnu tauriņu).
melodijas veikalā blakus rīgas centrālajam universālveikalam jocīgā kārtā nebija daudz apmeklētāju, jo bija pavēla vakara stunda, kādu mirkli pirms vēršanās ciet, toties, gluži neticami, bija dabūjamas MT plates. es aizņēmos no mātes 4 rbļ. un vienu iegādājos. mājās man nauda nebija jāatdod, kaut arī es ilgi uzstāju, turēdams rokās savus ietaupījumus un mēģinādamas mātei tos iemānīt kabatā vai somā.
par kasetēm neatceros - šķiet, tie bija toma petija "wildflowers" 90to pirmajā pusē. ļoti patika tas gabals ar kimu bāsingeri galvenajā lomā. kasetes tomēr lielākoties pirku kreisās, kā arī ierakstīju ar klasesbiedra svētību vienā mārstaļu ielas dzīvoklī no platēm pats.
pirmie CD. vienā rāvienā tādu bija veseli 4. un te, protams var diskutēt, vai tie bija patiešām par manu naudu pirkti. t.i., nauda, kuru tu atrodi, tā taču ir tava, vai ne? t.i., mana. nu tādad:
bija tā, ka, študierēdams pa savu bismarka-ļenska-gausa mazo akadēmisko pilsēteli, vienā vēlā pēcpusdienā savā istabā aizkasījos kaut ko lasīdams, tad vēl pa ceļam ritenim kādas pāris reizes nokrita ķēde (kādu citu dienu šīs te pašas ķēdes dēļi reiz vienā krustojumā gandrīz paliku bez riekstiem, un tad arī ritenis beidza savas gaitas ar slaidu loku ielidināts stadthalles apstādījumu biezajā krūmājā) tādējādi uz vakara lekcijām kaut kā nokavēju, nu un negribēju tur lauzties iekšā ar 15 minūšu nokavēšanos. šādā manierē iegūto laiku nolēmu izmantot, kārtīgi izpētot vienu lietoto plašu veikalu, kādā dziļākā šķērsielā bummelštrāses tuvumā. biju vienu tādu vairākas dienas iepriekš pamanījis.
iegāju, iekšā valdīja pamestība un gurda lēnība - vai tik tā nebija kāda paģiraina pirmdiena, kad visa pilsētele, lietaina gaisa vairīdamās, bija pazudusi savos mazo lasāmo stāvlampiņu starmešos. bija tikai divi kniedēti študenti par pārdevējiem, kā arī es ar savu bomāra putekļmēteli, garajiem pinkumatiem un hroniski melnām rokām no regulārās nepieciešamības ņemties ar riteņa ķēdi. visu ko nesteidzīgi izcilāju, no diskiem ņēmu laukā grāmatiņas un tās šķirstīju, kamēr vispārējā klasifikācijā tiku līdz burtam c (šķiet, pa to veikalu virzījos ačgārnā alfabēta secībā, jo vajadzīgajā momentā uzreiz pēc tam visu savu pirkumu noformēju pāris minūšu laikā, zināju jau, kur kas atrodams). cure disintegration vāka izdevums nebija nekāda īsta grāmatiņa, bet tāds vairākkārtīgi salocīts papīrs gabals, no kura, to atlokot, izkrita 100 DM naudas zīme. zibenīgi novērtēju, vai neviens to nav pamanījis, un nodomāju, ka, ja veiksmīgi dabūšu tos savā īpašumā, tos tepat arī atstāšu.
tā arī notika, no veikala izgāju ar pašu devīgo disku rokā un vēl trim:
|
|
|
