Nu nav man lemts atrast otras tādas kā Viņa.
Un reizi pa reizei, no rīta ieskatoties sejā kārtējai, iepriekšējā vakarā iepazītai jaunkundzei, es ieraugu Viņas vaibstus tajā aizmigušajā sejā man līdzās. Par spīti visam, tādos brīžos man gribas raudāt par to, ka nav lemts tā pamosties blakus Viņai.
Tas ir tik dīvaini - vienā brīdī Jūs ne uguns, ne ūdens nespēj šķirt, bet nākamajā brīdis ir zudis un vairs nav un nebūs lemts.
|