| Es tā kā atcerējos. |
[17. Jun 2004|00:43] |
Piekusušās kājas atkal viegli sāp. smeldz jau tikai pēdas, to iekšpusītes. Nu ja, kāpiens pa kāpnēm nav viegls, somas ar smagas, nesanāk jau izskraidīt. Padod man štoku, jā, reku aiz duravām ir. Nav jau vairs tas mudīgums. Ko ta šodien sadarīji? Biji pie upītes. Nu ja, ar tiem desmitās mājas bērniem gan nerotaļājies. Viņi jau tādi nesavākti. Rokas nomazgā, pēc tam būs jāiet onkul` Jānim uz dārzu karfeļi jāpalīdz izvagot. Un Uncīts ko? Mājās pie tālrāža vien, ko? Nekas, nekas. Uzvārīš zupi varēsi ieēst. Nēēd tos rabarberus, zaļi, vēders sāpēs, dabūsi skrienamo, pamērc cukurtraukā. Tad būs saldāks. Pēc tam matemātiku pamācīsies. Paņem skaitēkļus, pamācišu rēzināt.
Tēvs nav zvanījis? Ne? Nu ja, tā jau ir.
Ko tas ģīmis tāds skābs? Saskrējies, jeb zaļus āboļus saēdies? Sētniece saka, ka jūs ar viņas puikām esat uz naudu spēlējuši. Nedari tā, tas nav labi. Uz rīgu varēsi aizvest šito visu? Paņem to maisiņu, pīto. Tas nekas, ka nav smuks, tai var salikt iekšā daudz zaptes, Tev tač garšo.
---
Putekļainais televizors, māla trauciņi, kokā grebts ērglis, kaut kur no gruzijas vests. Sekcija, svētkos lielie galdi, onkul` Jānis, tēta māsa Līga un omīte. Omīte Ženija, pilnā vārdā Eiženija. Matemātikas skolotāja un cilvēks, par kura sirmajiem matiem mans tētis manai mātei reiz reibumā teica teica tā: Es tač ar pie tā sirmuma esmu piestrādājis. Tiesa, teica viņš to bez žēluma vai skumjām. Teica ar dzērāja lepnumu.
---
Havaja, karfeļi, ložija, skaitēkļi, kolrādo vaboļi, tant`, onkul`.
Citādāka valoda.
--- |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/138074/1730) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kuminjsh |
|---|
| Date: | 17. Jūnijs 2004 - 09:04 |
|---|
| | Nu Tu mani saraudinaaji, siveens taads:( | (Link) |
|
Es jau censhos nemazaam nedomaat, ka vecmammas vairs nav. Vislaik aizmirstaas: uz laukiem braucot, peerku kvieshu alu un marineetas siljkjes un, galdu klaajot, allazhinj uzlieku vienu lieku shkjiivi.
Sasodiits, kaapeec man shito pukstu vajadzeeja lasiit:(
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/156991/769) | | From: | vikings |
|---|
| Date: | 17. Jūnijs 2004 - 10:01 |
|---|
| | Es Tevi nesaraudināju. | (Link) |
|
Pati sevi saraudināji. Priecājies, ka vari raudāt. Tas ir tikai labi. Tātad sirds ir un ir tajā arī kaut kas iekšā.
| | From: | kuminjsh |
|---|
| Date: | 17. Jūnijs 2004 - 10:24 |
|---|
| | Re: Es Tevi nesaraudināju. | (Link) |
|
Man nepatiik, ja es raudu. Negribu buut vaaja vai kaut kaadaa veidaa ievainojama.:)
Es šausmīgi sapriecājos tad, kad sanāca raudāt. Un tā nav vājuma pazīme. Pat ne večiem. Un puišiem un sīkajiem zēniem. Ar nosacījumu, ka asaras no sirds nāk.
Un ievainojama Tu esi. Pati atklājies un tad tagad baidies par ievainojamību?
:)
Liecies baļļā! :)
| | From: | kuminjsh |
|---|
| Date: | 17. Jūnijs 2004 - 10:39 |
|---|
| | Asaras ar meedz buut dazhaadas:) | (Link) |
|
Kad viens dzheks raudaaja pazaudeejis mobilo - tas bija nozheelojami... Kad mans braalis vecmammas beerees raudaaja - tas bija savaadaak.
Un es visbiezhaak raudu tikai 2 iemeslu deelj: no baileem vai bezspeeciibas...
Bet vispaar - shvaks bokseris laikam esmu: atklaajos.:)
Raudāt no bailēm.. nez vai pareizākais. Bet arī tā sanāk.
No bailēm zaudēt to, kas zūd un ir svarīgs. Bet je jau par telefoniem.
Bezspēcība. Nevienam jau neesot uzlikts vairāk, kā jamais spēj iedot un saņēmējs nest. :)
Bezspeeciiba: to es domaaju taa - kad redzi, ka viss juuk un bruuk, ka kaadam ir slikti, bet Tu neko nevari dariit, lai glaabtu vai paliidzeetu...:)
| From: | murse |
|---|
| Date: | 17. Jūnijs 2004 - 10:47 |
|---|
| | | (Link) |
|
jā..
un sirmums
un vecā valoda
Uzjundī tālas atmiņas par tantēm laukos. | |
