Ceturtdiena, 20. Jan 2005, 13:35
Egoisms uz apsūdzēto sola

Nesen man pārmeta ka es domājot tikai par sevi, es es es utt. Vajagot padomāt arī par citiem. Skumji, ka tā izskatās no malas. Bet no vienas puses tā jau ir patiesība, nedomāju jau es daudz par citu bēdām. Ja varu tad palīdzu, ja nevaru, tad no tā vien ka domāšu jau viņiem labāk nepaliks. Kāda jēga no domām un vārdiem ja neko praktisku lietas labā nevaru izdarīt. Un tas "es es es..." jau tikai tapēc ka minu sevi kā piemēru cik daudz var paveikt cilvēks pats savā labā, jo neviens jau nepazīst tevi tik labi kā vien tu pats.

Bet palīdzēt man citem patīk un daru to kad vien varu un protams ja viņi to ir pelnījuši. Jāatzīst taču ka ir cilvēki kas nav tā vērts lai viņu dēļ beigtu savus nervus, un tērētu dārgo laiku kura tā jau mums atvēlēts tik maz.

Nu atkal jau izklausās pēc kautkādas attaisnošanās. Žel, nepatīk taisnoties...
 ir doma | 10 raksta

Ceturtdiena, 20. Jan 2005, 14:15
[info]guntrinna

heee, nu katrs jau vairaak vai mazaak domaa tikai par sevi, man shkjiet. tie, kas sakaas taa nedaram, tie droshi vien melo. Jo par citiem domaat var tikai liidz zinaamai robezhai. Domaat par sevi- tas ir ietverts izdziivoshanas instinktaa- jaaglaabj sava aada. un tas vienmeer buus primaari
Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 20. Jan 2005, 15:03
[info]mexican

Nu protams sevi nedrīkst aizmirst. Kautkur esmu dzirdējis, ka nedaudz egositam ir labi būt. Ir jau cilvēki kas pilnībā ziedojas citiem, bet pat tad man šiet kautkur apakšā slēpjas kautkas sautīgs. Viņiem iespējams zemapziņā doma, ka iegūs pozītīvu attieksmi no apkārtējiem, uzslavu un tamlīdzīgi. Bet tādu sīkumu dēļ samaitā sev dzīvi. Par tādiem cilv man nav konkrētas nostājas nevar saprast vai nosodīt, apskauzt vai apbrīnot viņus.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 20. Jan 2005, 15:59
[info]guntrinna

es sevi negribeetu uzskatiit par baigo egoisti, man pat dziivee ir viens no meerkjiem- nesavtiigi paliidzzet cilveekiem ar savu darbu, bet ar to es laikam veelos panaakt, lai visi mani miil, ciena un apbriino :D
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 20. Jan 2005, 16:02
[info]mexican

Nav jau nemaz tas tik peļami, labi tev labi citiem.

Man ar līdzīgs mērķis, pat esmu izdomājis veidu kā to varētu darīt, bet lietas labā esmu darījis maz un par to bieži lamāju sevi.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 20. Jan 2005, 16:20
[info]guntrinna

veel jau daudz laika to iistenot..
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 20. Jan 2005, 16:26
[info]mexican

Tiesi tā. Tacu nedrīkst apņemties, būs tikai iemesls sevi vēl bārt, vajag vienkārši sākt darīt:)
Iepriekšējais - Atbildēt

Ceturtdiena, 20. Jan 2005, 15:36
[info]crescendo

Reizēm padomāt par citiem nenāk par skādi - vismaz tik tāl, ka tā ir vieglāk izrpast radušos situāciju, un vieglāk saprast par sevi.

Parūpējoties par citiem, var mainīt uz labo pusi arī pats sevi...


Bet būt egoistam - to pārmest ir liekulīgi. Visi mēs esam egoisti.
Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 20. Jan 2005, 15:50
[info]mexican

Pilnīgi piekrītu. Bet šoreiz domāju vairāk par citu žēlošanu, tikai runājot -> Nu jā tev(viņam) slikti kā gribētos palīdzēt, blā bla bla...<- Bet reāli nekā. Dodu priekšroku mazāk runāt vairāk darīt, cik nu varu...
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 20. Jan 2005, 15:55
[info]crescendo

no žēlošanas vienīgā jēga ir tajā, ka žēlojoties cilvēks reizēm mēdz domāt līdz un sākt kaut ko saprast... bet tā - tas tiešām ir garām.

Pie tam ļoti savtīgi - sirdsapziņu nomierina bez liekām pūlēm...
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 20. Jan 2005, 16:04
[info]mexican

Atkal taisnība:) Saprast vajag citus, ne tikai nosodīt. Un sirdsapziņu nomierināt tā tiešām var, pats vieglākais veids. Bet vai tā daļēji nav melošana sev?
Iepriekšējais - Atbildēt