Nu protams sevi nedrīkst aizmirst. Kautkur esmu dzirdējis, ka nedaudz egositam ir labi būt. Ir jau cilvēki kas pilnībā ziedojas citiem, bet pat tad man šiet kautkur apakšā slēpjas kautkas sautīgs. Viņiem iespējams zemapziņā doma, ka iegūs pozītīvu attieksmi no apkārtējiem, uzslavu un tamlīdzīgi. Bet tādu sīkumu dēļ samaitā sev dzīvi. Par tādiem cilv man nav konkrētas nostājas nevar saprast vai nosodīt, apskauzt vai apbrīnot viņus.