šodienai pietiks
rītdien jāiet uz LU un pie reizes pa ceļam arī jāsamaksā naudiņa
nedaudz gals noputējis, bet slinksum tagad iet pēc putekļu lupatiņas. Un, runājot par putekļiem atcerējos, ka man dzīvoklītī ir afigena daudz putekļu un manu matu. tam visam ir paradums pa grīdu savelties&salipināties kopā kā rezultātā veidojas tādas garas vērpetes. Man patīk grīdu tad mazgāt, jo izskatās interesanti un savāddāk nekā tajās mājās, kur esmu dzīvojusi agrāk.

Un tad vēl viens kolēģis brīnījās par to, cik Latvija esot jauna. Ka daža laba tantīte sanākot vecāka par māmuļu Latviju.

Un ja jau runāju arī par tantītēm, tad jāpastāsta arī novērojumi poliklīnikā kas ir uz Baznīcas un Bruņinieku ielas stūra: Vārdu sakot, biju aizgājusi ciemso pie kāda noteikt ārsta, kurš man pat zāles parakstīja un kuram man būs jāatrādas pēc kādām dienām 13. Nu lūk. Stāvu pie reģistratūras durvīm, gaidu savu rindu. Pienāk viena tantīte (veca veca, knabi šļuc) un saka, ka viņai bez rindas jāejot iekšā, jo tikai zīmogu kaut kādam tur papīram jādabū. Nu mēs pārējie neko. Pēc mirkļa piešļūc otra tantīte un saka, ka šī tikko no operācijas un jamai arī kauko tur vajag un iet bez rindas. A tā pirmā tante sāk lamāties un grūst jamo nost no tām durvīm, tomēr neveiksmīgi jo operācijas tante paspēj iespraukties iekšā. Bet ne jau nu bez sekām. Zīmogtante to no mugurpuses ar spieķi paspēj padauzīt un nolamāt 3stāvīgiem krievu lamuvārdiem. Operācijtante daudz neplika pretī lamuvārdu zināšanā.
Manī tas izraisīja pārdomas. Ka Latvijas sieviete stik neaizsargātas un par sevi patstāvēt nevarošas nebūt nav.