Šādas brīnumainas pārvērtības - no veca, slima un gandrīz beigta par spēka un enerģijas pilnu un otrādi var novērot vai katru dienu.
Stāv uz pieturas tantuki - dreboši, trīcoši, tikko kopā turas. Piebrauc tramvajs - tantuki pārvēršas, atdzīvojas, mauc cita citai un visiem apkārtējiem ar spieķiem un somām, lauž ceļu kā tanki. Bet tikko kā tikuši tramvajā, tā atkal sagumst: "Bērniņ, palaid apsēsties, man tik grūti..."
Dabiski, ka grūti. Ja es tā lauztos un klapētos, es pēc tam 2 dienas gultā gulētu.
Un vispār stāsts ir par cilvēka mūžīgo duālismu - katrā no mums ir gan kautrīgais, briļļainais, bezpalīdzīgais Klarks Kents, gan Supermens. Tikai kā nu mēs viņus izmantojam.