šodien abiem ar rakari iekritusi brīvdiena. pēc sniegotās un slidenās pāris stundu pastaigas iegriezāmies drogās, kur vajadzēja šo to iegādāties. Pie dekoratīvās kosmētikas stenda pienāca klāt meitene, kas piedāvājās palīdzēt atrast piemērotāko toni tonālajam. izmēģināja vienu, tad atskrūvēja otru tūbiņu un neveikli nometa to zemē. sākumā nesapratu, kāpēc meitēns sāk tik cītīgi atvainoties, bet tad paskatījos uz saviem zābaciņiem un melnajām zeķubiksēm, kas nu jau bija notašķītas ar tonālā krēma kārtu. abi ar rakari sākām dikti smieties, bet meitene ļoti samulsusi turpina atvainoties. caur smiekliem centos viņai paskaidrot, ka tas nekas, katram tizlumiņš gadās, īpaši jau man. lai tikai iedot salvetīti un viss būs kārtībā.
       izejot ārā no veikala, iedomājos, ka, ja manā vietā būtu kāda cimperlīga caca vai uzpūtīga kundzīte, droši vien tās nu gan tur būtu sataisījušas traci ne pa jokam.
cik labi, ka ir pozitīva domāšana :)