|
|
|
Novembris 4., 2008
10:35
vot es te tā mazliet presi palasīju, TV-kasti palūrēju un pat ieskatījos neķītraja interneta pasaulē - seciāju vienu - ir dirsā galīgā.
ārsti streiko, menti ar, skolotājiem nesūda nemaksā, privātie uzņēmumi samazina štatus, pat lielie ārzemju uzņēmumi samazina strādājošo skaitu, pamanīju vienu, kas uz ziemassvētkiem vispār grasās iepauzēt (kādu brīdi nesūda neražot). banku krīze ķer te vienu, te nākošo valstisko veidojumu. vispārējais noskaņojums, jāatzīst, diezgan depresīvs - uz visa šitā fona pat ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) veidenbaums ir licies tās uzmanības vērts, lai izķengātu pa visu internātu.
vot es k-kā pa dzīvi esu pieradis tā - redzi problēmu - pacenties saprast un atrisinat. lūk, kā reiz šitā visa padarīšana man ož pēc pamatīgas globālas problēmas, kurai nepieciešams viens jauks universāls risinājums.
pārlieku neiedziļinoties sīkumos, galvenā problēma ir tā ka cilvēku ir daudz un naudas par maz - visiem nepietiek (jo dažiem vienkarši vajag daudz vairāk nekā citiem). Tā kā es zinu ka LIELIE NAUDAS TURĒTĀJI nezin citu ātras naudas dabūšanas veidu, kā vien kariņu, tad jādomā, ka drīzumā ir sagaidāma jauna Europas pārdalīšana, vai āzijas, vai tuvo austrumu... tas jau atkal nav svarīgi, galvenais ir tas ka kariņu nevajag. daudz tur nevajadzīgas agresijas un naida (jautri jau tas ir, bet depresīvo gaisotni diezvai uzlabos), par daudz zaudējumi: darbam derīgi civilie, vairoties spējīgi civilie, mājas, ceļi utt., utjp. vienvārdsakot kariņš ir baigais bardaks.
Ta vietā piedāvāju legalizēt(?) pašnāvības. nu legalizēt, tas tā ka novākt jebkādus tabu par tēmu, kristīgā baznīca varētu paziņot ka īstenībā pašnāvība nav nekāds tur grēks, masu mēdiji varētu paslavēt kadu paraugpašnāvību un valdības vīri varētu mudinat uz pašiznīcināšanos to sabiedrības daļu, kas ir tikai slogs pārējiem nodokļu maksātājiem, aka paensionāri un kropļi (garīgi un fiziski invalīdi).
Es domāju, ja pašnāvība nebūtu nekas slikts un nosodāms, un ja cilvēkiem vēl iestāstītu ka tur nav no kā baidīties, ka ir diezgan nesāpīgi veidi kā nomirt, gribētaju būtu diezgan daudz. un kas ir pats labākais - notiktu sabiedrības attīrīšanās un cilvēku skaita samazināšanās. Pirmie noteikti būtu parādu vergi kas palikuši bez darba, tas gan varētu sagādāt galvassāpes banķieriem, bet gan jau tur var izdomāt kautkādu tur parādu pārmantošanu un tādā garā. pēc tam sekotu sociopāti, mizantropi un visādi citādi nepārāk produktīvi ļautiņi, kas vīlušies dzīvē un sabiedrībā, tad kāda kaudze ar cietumniekiem un tā tālāk...
tad vēl varētu pievienot eitanāziju, un pārstāt ārstēt dārzeņus (nu tur lauzti mugurkauli, daļējas vai pilnīgas paralīzes, vēžinieki, uc). iespējams, uzreiz rezultāts nebūtu acīmredzams, betr ilgtermiņā tas varētu atmaksāties.
|
Comments:
| From: | po |
|---|
| Date: | 4. Novembris 2008 - 11:21 |
|---|
| | | (Link) |
|
Smells like fascism.
nav pajāt? galvenais ka miers mājās!
| From: | po |
|---|
| Date: | 4. Novembris 2008 - 12:55 |
|---|
| | | (Link) |
|
tipa ieej vannā, padzer tēju, nomierinies
Es pats šobrīd esmu kkāds sacepies un ļoti negatīvs, taču uzmanos, lai neizdarītu šitās agresivitātes bīdītus lēmumus. Uz ego, uz agresijas, bailēm būvēts miers ir brūkošs sūda gabals. Īstais miers ir pozitīvs un akceptējošs, konstruktīvs. Gan jau ka pats zini.
Ehh.. tomēr gribas šodien iekrist milzīgā mākoņu pasaulē ar tonnu šokolādes, kafijas, amfetamīna, nezinu, komēdijteliķi, visādu tādu sūdu, vai vismaz ložmetēju. Kkāds milzu mīnuss planē apkārt.
nu mans piedāvājums ir visnotaļ kunstruktīvs un balstīts uz dieva doto "brīvo izvēli" :) vot sadomājos un likās dikti pieņemams tāds risinājums.
un vispār doma, bij ka tas viss kā sarkasms/ironija jāuztver.
bet nu par to negāciju gaisā - man te nomalē dzīvojot dizgan izolēti (nav man mājās ne TV, ne Internāts tāpat arī presi nepasūtu un radio ieslēdzu tikai no rīta uz bb-brokastīm) jau ir manām negatīvā vibrācija, katram ko satieku ir kāds skarbs vārds sakāms par valdību, bankām vai darba devēju, un tie nav glaimi vai uzslavas. es pat iedomāties negribu, kā ir lielpilsētā... |
|
