|
February 15th, 2015
10:19 am - n_komentārs Esmu par slinku, lai bibliotēkā meklētu to "Santas" numuru no dziļiem deviņdesmitajiem. Tā pat nebija intervija, tāds vienkāršs pastāsts par dzīvespriecīgu Dobeles meiteni, kura, lai pabarotu savus divus mazos puikas un bezdarbnieku vīru, cēlās piecos no rīta, salasīja pļavas puķu pušķus (tātad jūnijs) un veda tos pārdot Matīsa tirgū. Tas stāsts galīgi nebija ar sociālu piesitienu, iespējams, tas vispār bija kādas iesācējas žurnālistes izmēģinājuma darbs. Pāris numurus vēlāk tika publicēta īsa rindkopa, ka stāsta varone negaidīti salūzusi. Nez kāpēc to meiteni atceros, kad pamanu ar totālu aprobežotību un empātijas trūkumu sirgstošas princeses. Lai gan — kur mums te, Latvijā, varētu gadīties princeses? Smieklīgi. Current Mood: angry
|
Comments:
Kur gan lai šīm pseidoaristokrātēm tāda (empātija) varētu rasties. Savu necienīgo tēvu cienīgas meitiņas. Ābols no zirga, tā teikt, tālu nekrīt...
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/168617/16521) | From: | heda |
Date: | February 15th, 2015 - 12:47 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Kas/kurš nokaitināja?
Nekas akūts, šur tur pamanīti sīkumi uzrāva atmiņas. |
|