| defektīvais lidojums |
[2. Nov 2008|12:42] |
palasījos svešas pieredzes lidošanas sakarā, un atminējos venēcijas dienas noslēgumu. bija sarunāts, ka kvkzns man atšaus uz FCO pretī, lai man nav jāmaisās apkārt, veicot ilgais ceļojums pīniju kāpās ar sabtr, kas laika izteiksmē no un uz mūsu stratēģiski aplami novietoto dzīvesvietu prasa savas 2arpus-3 stundas.
ik pa laikam pārmaiņus palūkodamies pulkstenī un uz uzgaidāmās zāles dibengalā saskatāmo uzkrītoši citādo cilvēku pūli, uzzvanīju kvkznam, ka lai nesteidzas, bortēšanās vēl nav sākusies, kaut kas tur ieķēries, atkal un atkal nostrēbu no savas prosecco glāzes, salīdzinoši ērti iekārtojies lidostas enotēkā. tā tas turpinājās līdz mirklim, kad kvkzns tomēr teicās startēt FCO virzienā, lai tur vai kas. nu labi.
tas gan, šķiet, arī noderēja par signālu lidostas ļaudīm, un romieši savā stilā sāka drūzmēties aktīvāk. tieši kā reiz uz glāzes satura pēdējiem akordiem, noplaka arī pūlis pie 18. vārtiem, un es cienīgā garā varēju atvadīties no enotēkas turētājas un promenēt prom. lidmašīnā iekāpis, konstatēju, ka, gribēdams mierīgu un solitūdu lidojumu, esmu sevi pašrocīgi iečekojis lidmašīnas astē, akurāt pie dzinējiem, kas alitalias lidmašīnām atrodas pie korpusa pašām beigām. (vispār - ja ir iespējams nelidot ar alitaliu, iesaku to nedarīt, labas alternatīvas nacionālajiem lidojumiem piedāvā airone. alitalia lido ar apbrīnojamiem lūžņiem, airbaltic pat ieliek)
tālāk sekoja sviests ne tikai marco polo lidostā, bet arī kaut kur uz romas apkaimes autoceļiem, jo kuģa kapteinis pēc motoru palaišanas vispirms ieteicās, ka lidmašīna ir sačakarējusies, un šādi lidot mēs nevaram (te gan itāļu valodas zināšanas nodrošina aizraujošāku dzīvi, tie paši gana izvērstie un emocionāli piesātinātie teksti angliski bija reducēti uz pāris sausām frāzēm. itāliski izsakoties, kapteinis, šķiet, bija iejuties radio dīdžeja ampluā), sak, tūdaļ mēs pabrauksim maliņā, atnāks mehāniķis un nomainīs defektīvo detaļu. es atkal ieslēdzu telefonu, lai kvkznam, kas tobrīd jau rullēja pa autostrada per fiumicino, pateiktu, ka lūk, esam vēl tepat, jālabo lidmašīna, gaidi ziņas. nākamajā komunikācijā kapteinis visiem pavēstīja, ka mehāniķis diemžēl nekā nespējot izdarīt, šīs ir nakts lidojums, romā ir sūdīgi laikapstākļi, nekur nelidosim, taisieties uz izkāpšanu. romieši un vēl kādi savienoto reisu lidotāji uzreiz sacepās, pielēca kājās un nupat taisījās jau skriet un lēkt, līdz tikai pēc kādām 10 minūtēm kapteinis paziņoja, ka sorī, trepes vēl nav atbraukušas, gaidiet vēl kādas 10 minūtes, bet vēl pēc 10 minūtēm paziņoja, ka varbūt tomēr lidosim (mamma mia, mamma mia, visi sāka piesaukt savas mātes un jaunavu mariju un atkal metās krēslos), bet tie, kuri negrib turpināt šo lidojumu un kuri ceļo tikai ar rokas bagāžu, var iet uz priekšu un kāpt laukā (savi padsmit pasažieru šo iespēju arī izmantoja), viņiem biļete tikšot kompensēta, tikai labi fiksi, jo mēs pārējie tūliņ pat startēsim. pa to laiku es 2x biju paguvis piezvanīt kvkznam, lai brauc mājās, jo šovakar es visdrīzāk neatgriezīšos - šī bija pēdējā dienas lidmašīna uz romu -, bet pēc tam atkal, kad viņa jau bija tikusi līdz romas lielajam satiksmes lokam (G.R.A. - skaista etīde tai ir veltīta fellini filmā roma), zvanīju, lai teiktu, nekā nebija, griez apkārt, mēs tomēr lidosim. un pēc tam man atņirdzās telefons.
lidojums bija visai turbulents, un pie romas, kad pietuvojāmies zemei, skaidri varēja just "more volnujetsja raz, more volnujetsa dva", lidene iesāņus pret jūru zvārojās ar pamatīgu amplitūdu, ko varēja novērot sekojot spārnu kustībām iepretim civitavecchias un citu piekrastes miestu lukturu gaismām.
viss beidzās labi, kvkzns pēc mana pēdējā zvana, apgriežot auto pie vienas nobrauktuves, bija norāvusi šķērsām un pavizinājusies pa aizdomīgiem pusindustriāliem/puskrimināliem kvartāliem ar retiem vēja raustītiem vados iekārtiem lukturiem. taču viss beidzās jauki. lidostā sabučojāmies sirsnīgāk, nekā pieklātos pēc vienkārša lidojuma valsts ietvaros pēc dienas prombūtnes. mājās apēdām mozzarellas bizi ar bruschettām, uz kurām dāsni smērējām olīvu pastu, piedzerot pēdējā vīnbrauciena laikā sazvejoto circeo. wu ar savām amīšu, somu, spāņu un zanzibāras draudzenēm kaut kur apkaimē svinēja hallōvīnus un atgriezās tik ap kādiem trijiem ar divām beibēm, kuras bez palaga (visu pārējo gultasveļu kvkzns bija laipni sagādājusi, tik palags piemirsies) pārnakšņoja uz mūsu dzīvojamās istabas dīvāna.
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}