evergreen -

(Jaunākais) (Arhivētais) (Draugi) (Par sevi)

3. Maijs 2005

14:09

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Cilvēks tver, ķer, grābj. Sagrābto ir nepieciešams kaut kur novietot. Nereti viņš to vienkārši kaut kur sastampā. Stampāt — paistīt, paisīt vai pist. Cilvēks kļūst par paisekli, kas stampā, dažkārt gan sadragājot sagrābto, t.i., pārvēršot to pīšļos. Tomēr viņam ir arī iekārtas, kurās var salikt saiņojamo, proti, kulītes, somas, futrāļi, koferi, konteineri u. tml. Tas īpaši noder, dodoties ceļā. Pakas nomoka cilvēku, viņam vienmēr ir lietas, ko vajag iepakot un izpakot. Tas ne tikai apgrūtina ceļošanu — ar bagāžu ceļot ir grūti un, atstājot bez uzmanības, to visu var arī izvazāt. Tāpēc viņš lūko pēc savas bagāžas novietošanas un kļūst par vietsēdi.

/šuvājevs

(7 raksta | ir doma)

Comments:

From:[info]divi_g
Date:3. Maijs 2005 - 15:22
(Link)
Labi teikts.
(Reply to this) (Thread)
[User Picture]
From:[info]evergreen
Date:3. Maijs 2005 - 15:23
(Link)
man arii patika savaa veidaa :)
(Reply to this) (Parent)
[User Picture]
From:[info]sintia
Date:5. Maijs 2005 - 11:34
(Link)
Mmm...baigi labie vaardi. Domas...pasniegts.
(Reply to this) (Thread)
[User Picture]
From:[info]evergreen
Date:11. Maijs 2005 - 17:09
(Link)
jaa patiikami visnotalj lasiit :)
(Reply to this) (Parent)
From:[info]suic
Date:11. Maijs 2005 - 11:10
(Link)
Citiem vārdiem, visu "sapiš". Jā, ar pieredzi vajag strādāt rūpīgi, un savu mentālo pasauli paturēt tādā kārtībā, lai būtu iespējama kustība. Citādi patiešām cilvēks ar saviem ārējiem orgāniem (satvertajām lietām) uzblīst, kļūst aptaukojies, nekustīgs un īgns. Un lai arī tajā var atrast kādu dekadentisku skaistumu, tomēr ne visi dzīves scenāriji, gribētos domāt, ir vienlīdz labi.
(Reply to this) (Thread)
[User Picture]
From:[info]evergreen
Date:11. Maijs 2005 - 17:08
(Link)
scenaariji tiek veerteeti vienmeer, tikai no dzaadaam poziicijaam un ja subjektiivi tie izskataas paspietiekami scenaariji?
(Reply to this) (Parent) (Thread)
From:[info]suic
Date:11. Maijs 2005 - 17:37
(Link)
Ja cilvēki spētu būt godīgi pret sevi, tad būtu jāatzīst jebkura scenārija pašnepietiekamība (kas arī ir viens no izaugsmes pamatiem).

Taču godīgums nav nekāda augstākā vērtība - tas pats ir vērtējuma kritērijs starp daudziem citiem. Vienīgais, kas mums ir ļauts - konstatēt mērķu un līdzekļu savstarpējo nesavietojamību.

Piemēram, ja kāds vēlas būt labs students, bet visu brīvo laiku pavada tusējoties, tad mēs varam runāt par zināmām pretrunām, kas pastāv starp šādu mērķi un cilvēka uzvedību, taču tāpat mēs labi zinām, ka nepretrunīguma kategorija pati ir normatīva.

Tātad jāsecina, ka absolūta kritērija nav - reliģiskie, metafiziskie, ētiskie (un citādi murgainie) sapņi ir paplēnējuši.

Paliek realitātes/socialitātes princips ar dažādajiem kapitāla veidiem - tu saņem pēc tā, kā spēj "pārdot" savu uzvedību (piemēram, būt asprātīgs vai talantīgas politiskas runas teikt) vai tās produktus (radīt labu mūziku vai dārgus juvelierizstrādājumus). Taču jāsaprot, ka kapitāls ir abstrakcija - tāpat kā dārzeņu bodē tu neiesi pirkt datoru, arīdzan pie muļķiem necentīsies "notirgot" sevi kā intelektuāli.

Tāpēc Jedem das Seine - burtiski "katram savs", bet pēc aptuvenās jēgas - "katrs saņem, ko pelnījis". Un šis princips daudzmaz darbojas (gandrīz kā Denetiskais "real pattern"), ja nemēģina to interpretēt kā kosmisko taisnīguma principu.

Taču manis teiktais nekādā veidā neatceļ pašpietiekamības lomu, drīzāk implicīti iezīmē indivīda stulbuma, īgnuma, mazspējas un citu īpašību radīto seku cēloņus un to iespējamās interpretācijas.
(Reply to this) (Parent)