Cilvēks tver, ķer, grābj. Sagrābto ir nepieciešams kaut kur novietot. Nereti viņš to vienkārši kaut kur sastampā. Stampāt — paistīt, paisīt vai pist. Cilvēks kļūst par paisekli, kas stampā, dažkārt gan sadragājot sagrābto, t.i., pārvēršot to pīšļos. Tomēr viņam ir arī iekārtas, kurās var salikt saiņojamo, proti, kulītes, somas, futrāļi, koferi, konteineri u. tml. Tas īpaši noder, dodoties ceļā. Pakas nomoka cilvēku, viņam vienmēr ir lietas, ko vajag iepakot un izpakot. Tas ne tikai apgrūtina ceļošanu — ar bagāžu ceļot ir grūti un, atstājot bez uzmanības, to visu var arī izvazāt. Tāpēc viņš lūko pēc savas bagāžas novietošanas un kļūst par vietsēdi.
/šuvājevs