Veidojums - [entries|archive|friends|userinfo]
Subjekts

[ website | Otrais korpuss: palāta - JC ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[26. Apr 2004|18:59]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Iespējams, ka tu jau to esi dzirdējis, bet es nevaru samierināties ar savu stāvokli, es tagad par to stāstu katram, kam vien pietiek pacietības manī klausīties, lasīt manus rakstus vai izvirtušās domas. Es vairs neesmu pārliecināts savās domās, man nav sava viedokļa, es negribu kļūt par sofistu, kurš vienlīdz labi aizstāv jebkuru pieņēmumu, kurš tik tam būtu izdevīgāks. Manī iekaltā morāle nespēj atbrīvot ķermeni jaunām idejām un darbiem, bet prāts atkal un atkal pierāda manu neziņu un nepamatotību

Un tādēļ ir vērts gruzīt cilvēkus ar lasīšanu? Ja negribi justies nepamatots savos izteikumos, labākais veids ir vismaz tagad iesākt lasīt tās izslavētās grāmatiņas, kuras tik ļoti ir izmainījuši mūsdienu cilvēķeļa domāšanu, bet tik un tā neko tur neatradīsi, neko patiesi derīgu. Protams, ka varēsi skaisti izteikties Nīčes un Freida, un Marksa un Engelsa vārdiem, bet tā būs tikai pakaļdzīšanās mūsdienām, kas ir tikpat noderīgi kā sekot jaunākajai modei. Tu varēsi aplaimot jakas meitenītes īsos svārciņos, pratīsi atšifrēt viņu vēlmes, iespējams, pat zināsi, ko no tevis grib apkārtējie. Vai tu to gribi?

Nē, es gribu, lai es zinātu un apzinātos, ko es runāju, lai es nebūtu nepamatots savās domās, lai es varētu izveidot savu dzīves konceptu, lai es prastu argumentēti diskutēt par man interesējošām tēmām, nevis tikai un vienīgi būt māceklis. Es gribu iemācīties atbrīvoties un būt es.

Nu bet kas tad tu esi, ja ne pats, ja ne tāds kāds nepraša un nezinātājs? Vai tik grūti samierināties ar savu nolemtību muļķa statusam? Tāds tu esi, bet, protams, kā jau katrs apzinīgs vienkāršais cilvēciņš (par kāda definējumu tu tik ļoti baidies atklāties), tu tiecies, lai tevi uzskatītu par kaut ko unikālu. Tu esi saskatījies raidījumus, kuros stāsta par ļaudīm, kuri savu dzīvi veltījuši zinātnei, mākslai, politikai, biznesam, bet tu pats nekad to nevarēsi sasniegt, jo tu esi pārāk iegrimis sevis apbrīnošanas stadijā (kaut gan ir redzami daži uzlabojami).

Tu man mēģini iestāstīt, ka ir vēl kādi cilvēki, kuri ir man identiski?

Nē, bet tavi uzskati aprobežojas ar to, ka tu esi atšķirīgs no pārējiem. Tu neaizdomājies līdz lietai, ka katrs no šiem vienādajiem sevi uzskata par unikālu. Jā, viņi un tu esi vienkāršs, bet vienkāršībai nav ne vainas, ja tikai tu nesāc sevi apzināties kā īpatnēji pārāku par citiem. Un vispār, kādēļ es ar tevi pinos jau tik ilgu laiku? Kāpēc tu ar mani runā?

------------------------------------------------------------------------

turpinājums sekos(tieši kā jaukā meksikāņu seriālā (...pēc pieciem gadiemmm))..
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]ripp
Date:28. Aprīlis 2004 - 14:48
(Link)
tas bija no sērijas labāk ir tur, kur mūsu nav. droši vien ne tikai, bet arī.
[User Picture]
From:[info]ripp
Date:28. Aprīlis 2004 - 15:05
(Link)
kā parasti. vienīgi. atkarīgs no tā, kā to uztver (kā parasti).
[User Picture]
From:[info]mena
Date:28. Aprīlis 2004 - 16:55
(Link)
No " gudraas graamatinjas" :
Pirmatnējā sabiedrībā šī grupa bija neliela, tajā ietilpst cilvēki, kurus vieno kopīgas asinis un kopīga zeme. Attīstoties kultūrai šī grupa aug; tā jau veido polisi, lielu valsti, baznīcas kopienu. Arī mūsdienu Rietumu sabiedrībā priekšroka, pārvarot vientulību , tiek dota kopībai ar zināmu grupu. Tā ir savienība, kurā lielā mērā izzūd indivīda ES, un tās mērķis ir – piederēt ļaužu pulkam. Ja es esmu līdzīgs visiem pārējiem, ja man nav jūtu vai domu, kas ļautu man būt atšķirīgam, ja es pieskaņojos attiecīgās grupas modelim tradīcijās, apģērbā, idejās, es esmu glābts; glābts no briesmīgās vientulības pieredzes. Iemesls slēpjas faktā, ka ir jābūt atbildei uz vienotības meklējumiem, un, ja nav cita labāka ceļa, tad vienotība , kuru nosaka bara pakļaušanās princips, kļūst valdošā. Tikai tad ir iespējams saprast tās milzīgās bailes būt citādam, bailes būt dažus soļus tālāk no bara, ja saprot dziļo nepieciešamību nebūt atšķirtam. Patiesībā cilvēki grib pakļauties daudz lielākā mērā, nekā viņi ir spiesti to darīt, vismaz Rietumu demokrātijas valstīs.

Lielākā daļa cilvēku pat neapzinās savu nepieciešamību pakļauties, viņi dzīvo ilūzijās, ka seko savām idejām un tieksmēm, ka viņi ir individuālisti, kas ir nonākuši pie saviem uzskatiem savas domāšanas rezultātā – un kā tā ir tikai sagadīšanās, ka šīs idejas ir tādas pašas kā vairākumam. Tā kā veļ pastāv nepieciešamība pēc zināmas individualiātes, šī nepieciešamība tiek apmierināta ar mazsvarīgāko atšķirību apliecinātājiem: iniciāļi uz džempera vai somas, utt.
Vienotība, ko sniedz pakļaušanās, nav spēcīga un varmācīga; tā ir rāma, ieraduma diktēta, un tieši šī iemesla dēļ bieži vien ir nepietiekama, lai nomierinātu vientulības satraukumu.

Varbuut taa??