|
26. Apr 2004|18:59 |
Iespējams, ka tu jau to esi dzirdējis, bet es nevaru samierināties ar savu stāvokli, es tagad par to stāstu katram, kam vien pietiek pacietības manī klausīties, lasīt manus rakstus vai izvirtušās domas. Es vairs neesmu pārliecināts savās domās, man nav sava viedokļa, es negribu kļūt par sofistu, kurš vienlīdz labi aizstāv jebkuru pieņēmumu, kurš tik tam būtu izdevīgāks. Manī iekaltā morāle nespēj atbrīvot ķermeni jaunām idejām un darbiem, bet prāts atkal un atkal pierāda manu neziņu un nepamatotību
Un tādēļ ir vērts gruzīt cilvēkus ar lasīšanu? Ja negribi justies nepamatots savos izteikumos, labākais veids ir vismaz tagad iesākt lasīt tās izslavētās grāmatiņas, kuras tik ļoti ir izmainījuši mūsdienu cilvēķeļa domāšanu, bet tik un tā neko tur neatradīsi, neko patiesi derīgu. Protams, ka varēsi skaisti izteikties Nīčes un Freida, un Marksa un Engelsa vārdiem, bet tā būs tikai pakaļdzīšanās mūsdienām, kas ir tikpat noderīgi kā sekot jaunākajai modei. Tu varēsi aplaimot jakas meitenītes īsos svārciņos, pratīsi atšifrēt viņu vēlmes, iespējams, pat zināsi, ko no tevis grib apkārtējie. Vai tu to gribi?
Nē, es gribu, lai es zinātu un apzinātos, ko es runāju, lai es nebūtu nepamatots savās domās, lai es varētu izveidot savu dzīves konceptu, lai es prastu argumentēti diskutēt par man interesējošām tēmām, nevis tikai un vienīgi būt māceklis. Es gribu iemācīties atbrīvoties un būt es.
Nu bet kas tad tu esi, ja ne pats, ja ne tāds kāds nepraša un nezinātājs? Vai tik grūti samierināties ar savu nolemtību muļķa statusam? Tāds tu esi, bet, protams, kā jau katrs apzinīgs vienkāršais cilvēciņš (par kāda definējumu tu tik ļoti baidies atklāties), tu tiecies, lai tevi uzskatītu par kaut ko unikālu. Tu esi saskatījies raidījumus, kuros stāsta par ļaudīm, kuri savu dzīvi veltījuši zinātnei, mākslai, politikai, biznesam, bet tu pats nekad to nevarēsi sasniegt, jo tu esi pārāk iegrimis sevis apbrīnošanas stadijā (kaut gan ir redzami daži uzlabojami).
Tu man mēģini iestāstīt, ka ir vēl kādi cilvēki, kuri ir man identiski?
Nē, bet tavi uzskati aprobežojas ar to, ka tu esi atšķirīgs no pārējiem. Tu neaizdomājies līdz lietai, ka katrs no šiem vienādajiem sevi uzskata par unikālu. Jā, viņi un tu esi vienkāršs, bet vienkāršībai nav ne vainas, ja tikai tu nesāc sevi apzināties kā īpatnēji pārāku par citiem. Un vispār, kādēļ es ar tevi pinos jau tik ilgu laiku? Kāpēc tu ar mani runā?
------------------------------------------------------------------------
turpinājums sekos(tieši kā jaukā meksikāņu seriālā (...pēc pieciem gadiemmm)).. |
|