Kurvjzieža kontemplācijas

Par slimnieku kopšanu

Krāšņais Kurvjziedis

Par slimnieku kopšanu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Laiku pa laikam saprotu, ka manī snauž milzīgs slimnieku kopējas potenciāls. Acīmredzot tā notiek, ja apvienojas nerealizējies mātes instinkts ar līdz galam neizsapņotu pusaudzības sapni par medicīnas studijām. Vārdu sakot, man grūti just līdzi sievietēm, kas žēlojas par saviem slimajiem, ņerkstošajiem vīriem, jo mani iedvesmo pat fantāzijas par slimībām un ņerkstēšanām. Es tūdaliņ sajūtu saules pinumā pulsējam spēcīgu tieksmi apvilkties baltu ķitelīti, nocelt no plaukta pārīti medicīnas enciklopēdiju un, mīlīgi grudzinot, mesties vārīt tējiņas, miksēt kaklu skalojamās dziras, kāju vanniņas un padusēs ierīvējamās smēres. Un, pirms vēl vājnieks attaptos ieņerkstēties, viņš jau būtu ietīstīts sautējošās kumelīšu kompresēs, nolīmēts sinepju plāksteriem, apspraudīts spilveniem, un pierunāts norīt šīs te mazās karotītes saturu. Un vēl šīs. Un arī šīs.
  • Tici man, tas nav tik vienkārši. Viņi pretojas tām ziedītēm, smērītēm, kompresēm un spilveniem kā nelabajam (kas netraucē viņiem baisi ciest, protams).
  • Tiešām, tiešām? Dienu dienā, gadu pēc gada?
    • 365 dienas gadā un daudzu gadu garumā, protams, nē. Pieņēmumi tika izteikti, balstoties novērojumos, ka pieauguši vīrieši lielākoties slimo 2-4 reizes gadā.
      • Es neesmu saskārusies ar tā aprūpējamiem ar saaukstēšanos vai gripu slimiem vīriešiem, laikam tāpēc uzreiz sāku domāt par nopietnām saslimšanām.
  • vispār Tev varen piestāvētu tāds mini uzsvārcis un koķeta cepurīte ar sarkano krustu
  • ech...no savas prakses varu piezīmēt, ka slimam man ir vajadzīgs miers un vienatne, lai man nav, uz ko izgāzt savas pasaules ciešanas. Paduses es pats varu iesmērēt un tēju iestrēbt arī māku.
Powered by Sviesta Ciba