Kurvjzieža kontemplācijas

krii

4.11.09 12:18

Cik nu man iespējams spriest pēc tā, kā draugu lokā ļaudīm sanācis saskarties ar adopciju mūsu valstī - pašreizējais princips "pēc iespējas piesaistīt bērnu bioloģiskajai ģimenei, vismaz tik ilgi, kamēr viņu vairākkārt tīšuprāt nemēģina nosist" ir galīgi garām un pretrunā gan ar bērna, gan sabiedrības interesēm.
Bet var jau būt, ka es pārāk maz zinu, lai varētu ko droši secināt.

• 5 raksta
• ir doma

• puce

  4.11.09 12:43

  

  Tas ir ierakstīts mūsu no brīvvalsts laikiem mantotajā Civillikumā - "Bērna interesēs ir augt bioloģiskajā ģimenē. Vai aptuveni tā.
  
  Kas ir nepieņemami no mūsu (organizācijas) puses - ka iestādes uzskata bērnu namus par otru labāko vietu, kur augt bērnam aiz biloģiskās ģimenes.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    4.11.09 16:11

    

    Nevaru spriest par bērnu namiem - tīri nezināšanas dēļ. Taču sašutumu izraisa princips, saskaņā ar kuru var labi iejutušos bērnu atņemt normāliem audžuvecākiem un atdot atpakaļ deģenerātiem biosenčiem, kuri kārtējo reizi nosolījušies vairāk nedzert un mož arī nekauties bez īpašas vajadzības.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • puce

      4.11.09 16:38

      

      Adopcija un audžuģimenes ir visai dažādas bērnu aprūpes formas. Ne tikai juridiski, bet arī idejiski.
      Bet vispār - aizbildņiem un audžuģimenēm vienmēr liksies, ka viņi ir labāki nekā tie, kuru bērnus pie viņiem atved. Un no vienas puses - iespējams, tā arī ir. Bet katrs gadījums ir savādāks. Un tā nu ir (kādu nu viņas ir) bāriņtiesu kompetence, kur bērnam ir labāk.
      Un vēl ir naudas jautājums. Kas diemžēl mūsdienu apstākļos nav mazsvarīgs.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        4.11.09 16:53

        

        Es zinu, ka tās ir dažādas formas, un zinu, kāda ir bāriņtiesu kompetence. Par to, ka katrs gadījums ir individuāls, ne mirkli nešaubos. Bet tā ir sakritis, ka man nav zināma neviena situācija, kad bērna interesēs būtu palikšana pie bioloģiskās ģimenes, kura nav izrādījusies spējīga viņu audzināt, nevis cilvēkiem, kuri šo spēju un gatavību ir izrādījuši.
        Un ja bērns nedzīvo ģimenē, bet tajā pašā laikā nav juridiski brīvs, tas vairumā gadījumu man šķiet noziedzīgi pret viņa interesēm.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

• and_eli

  13.11.09 22:51

  

  To, ka Latvijā vismazāk domā par bērna interesēm, zinu no savas pieredzes, garš stāsts, bet īsumā - draudzējos ar ģimeni, kurā 4 bērni, māte, tēvs visi vienā 14m2, istabā, ziemā sienas klātas ar pat 5-7 cm biezu ledus kārtu (pie bērnu gultiņas) sekmes atbilstošas sociālajam stāvoklim... Bāriņtiesa ļoti labi visu apzina, bet ne palīdzību, ne atbalstu ģimenei nesniedza. Aizbraucu pie viņiem un teicu, ka gribu meiteni no tās ģimenes ņemt aizbildniecībā, līdz ar to, ka radās interese, bāriņtiesa uz ausīm, visi skrien, kā sadeguši, stāsta cik bieži viņi apciemojuši to ģimeni, veduši humānos utt., (protams zinot manus sakarus augstākās bāriņtiesas instancēs). Kad uzprasīju protokolus par apciemojumiem, tad bezmaz uz dirsas... Tā lūk uzpasē mūsu bērnus un atbalsta ģimenes grūtībās, mūsu Latvijas daļā.
  
  Bet tāpat... Bērnam ir jāaug ģimenē, saku to, kā mamma un arī aizbildne, vienkārši jākontrolē daudz spēcīgāk ģimenes, kurām reiz bērni atņemti, kontrole diemžēl gan notiek reti un vājā līmenī...

  • Atbildēt