To, ka Latvijā vismazāk domā par bērna interesēm, zinu no savas pieredzes, garš stāsts, bet īsumā - draudzējos ar ģimeni, kurā 4 bērni, māte, tēvs visi vienā 14m2, istabā, ziemā sienas klātas ar pat 5-7 cm biezu ledus kārtu (pie bērnu gultiņas) sekmes atbilstošas sociālajam stāvoklim... Bāriņtiesa ļoti labi visu apzina, bet ne palīdzību, ne atbalstu ģimenei nesniedza. Aizbraucu pie viņiem un teicu, ka gribu meiteni no tās ģimenes ņemt aizbildniecībā, līdz ar to, ka radās interese, bāriņtiesa uz ausīm, visi skrien, kā sadeguši, stāsta cik bieži viņi apciemojuši to ģimeni, veduši humānos utt., (protams zinot manus sakarus augstākās bāriņtiesas instancēs). Kad uzprasīju protokolus par apciemojumiem, tad bezmaz uz dirsas... Tā lūk uzpasē mūsu bērnus un atbalsta ģimenes grūtībās, mūsu Latvijas daļā.
Bet tāpat... Bērnam ir jāaug ģimenē, saku to, kā mamma un arī aizbildne, vienkārši jākontrolē daudz spēcīgāk ģimenes, kurām reiz bērni atņemti, kontrole diemžēl gan notiek reti un vājā līmenī...
Bet tāpat... Bērnam ir jāaug ģimenē, saku to, kā mamma un arī aizbildne, vienkārši jākontrolē daudz spēcīgāk ģimenes, kurām reiz bērni atņemti, kontrole diemžēl gan notiek reti un vājā līmenī...