Aizliegts Viljams - Viļums ved uz Alpiem. Nesteidzīgi uz mājām.

Aizliegts Viljams - Viļums ved uz Alpiem. Nesteidzīgi uz mājām.

Aizliegts Viljams

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

Links

[

Links:

Ielogoties | Pukstēt | Skatīt komentus | Tagot

]

Viļums ved uz Alpiem. Nesteidzīgi uz mājām.

[4. Sep 2014|20:42]

[Tags

alpi_2014, celosana

]

Es te atcerējos, ka nepabeidzu tak par Viļumu un Alpiem :)

Austrija laikam jau visiem saistās ar kalniem, jodelēšanu un govju zvaniņiem. Bet te ir arī Eiropā lielākais stepes ezers, ap kuru diezgan cītīgi audzē vīnogas un dara vīnu. Neesmu eksperts, bet garšoja labi :)

Ap Neizīdles ezeru izvietojušās mazas un mājīgas pilsētiņas ar vīna pagrabiem un tirgotavām, pēc noskaņas ļoti atgādināja Mozeli.

Tā kā te ir ezers ar ļoti zālainu piekrasti, stārķiem te patīk. Ligzdas ir gan uz skursteņiem, gan īpaši iekārtotiem steķiem virs māju jumtiem.

Šis ir ceļš no pilsētas uz ezeru. Vesels kilometrs niedrāju.

No šejienes jau pavisam tuvu ir Ungārija, tikai ar kuģīti pāri ezeram. Bet mums tā šoreiz nav pa ceļam, braucam uz Slovākiju, kas jau ir pa ceļam uz mājām. Slovākijā arī ir kalni un kalnos ir kalnrači. Un kalnračiem ir pilsēta Bianska Štiavnica.

Mūsdienās gan te vairs neko nerok, bet savulaik rakuši i zeltu, i sudrabu. Un dzīvojuši tīri labi. Šo to no vecajiem labajiem laikiem var redzēt vēl arvien.

Par to, ka šai pilsētā bijis kas sargājams liecina kārtīgi mūrētie nocietinājumi. Šo viņi sauc par Jauno pili, izskatās gan pēc tāda mazliet lielāka sargtorņa. Virs vārtiem redzams pilsētas ģerbonis ar senajiem kalnraču darbarīkiem.

Starp citu, ievērojāt interesantos logu rāmjus?

Tā kā pilsēta izvietota kalnu nogāzēs, pilsētas plāns būtu jādrukā trīs dimensijās.

Tepat blakus pilsētai ir brīvdabas muzejs ar īstu šahtu, kurā zeltu ir rakuši vēl 20. gadsimta 40tajos gados. Tagad te vadā ekskursantus. Iekšā ir tumšs, slapjš un bilžu nebūs, neņemiet ļaunā.

Ārpusē ir neliela minerālu ekspozīcija (neapstrādāts marmors izskatās ļoti necils) un pāris šahtu virszemes izbūves.

Kopumā interesanti, ja nav bail no šaurām telpām, tad ļoti ieteicami. Tiesa, gids visu stāsta slovāku valodā, bet drukāti teksti ir dabūjami arī citās valodās.

Vēl viena vieta, no kuras bilžu nebūs, ir Ohtinas aragonītu ala.

To skaistumu vienkārši nav jēgas bildēt. Paprasiet Gūglei, tur ir daudz labākas bildes kā es ar savu veco aparātiņu spētu iegūt.

Pēdējā ilgākā apstāšanās mājupceļā mums bija Bardejovā, kuru kāds bija nosaucis par gotiskāko pilsētu Slovākijā. Par šo nemāku spriest, bet pilsētiņa simpātiska un bija apskatīšanas vērta.