27 Janvāris 2007 @ 12:45
 
Vai pastāv dzīve pēc piedzimšanas?


Vēl nedzimušu dvīņu pāris sarunājas mātes vēderā.
„Saki man, vai tu patiešām tici, ka pastāv dzīve pēc piedzimšanas?“jautā viens dvīnis otram.
„Jā, pavisam noteikti! Šeit iekšā mēs augam un kļūstam stipri, gatavojoties tam, kas būs ārā“, atbild otrs dvīnis.
„Man šķiet, ka tās ir muļķības!”saka pirmais. Nevar taču būt dzīve pēc piedzimšanas – kā tad tā varētu izskatīties?“
„Tik precīzi jau es arī to nezinu. Bet tur noteikti būs daudz gaišāks nekā šeit. Un varbūt mēs skraidīsim apkārt un ēdīsim ar muti?“
„Šitādas blēņas es vēl neesmu dzirdējis! Ar muti ēst, kas par traku ideju! Mums taču ir nabas saite, kas mūs baro. Un kā tad tu gribēsi skraidīt? Tam taču nabas saite ir daudz par īsu.”
„Tomēr es domāju, ka tas noteikti izdosies. Viss būs vienkārši nedaudz savādāk.”
”Tu maldies! Neviens no tiem, kas piedzimuši, taču nav atgriezies. Ar piedzimšanu dzīve beidzas un punkts.”
„Es tev piekrītu, ka neviens nezina, kā izskatīsies dzīve pēc piedzimšanas. Bet es zinu, ka tad mēs redzēsim savu Māti un viņa par mums rūpēsies.”
„Māti??? Tu taču neteiksi, ka tici Mātei? Nu kur tad viņa īsti ir?”
„Nu šeit – mums visapkārt. Mēs esam un dzīvojam viņā un caur viņu. Bez viņas mēs nemaz nevarētu pastāvēt!”
„Muļķības! Neko no tādas Mātes es neesmu jutis, tātad viņas nemaz nav.”
„Un tomēr. Dažreiz, kad mēs esam pavisam klusi, var dzirdēt viņu dziedam. Vai arī sajust, kā viņa glāsta mūsu pasauli...”

Henrijs Novens
(No vācu val.tulkoja I.Ančevska)
 
 
( Post a new comment )
comtesse[info]comtesse on 27. Janvāris 2007 - 14:49
nezināšana neatbrīvo no atbildības - ir tāda juridiska lieta pat tiem, kas balstās uz Dekarta principiem :)
fakts tāpēc nezūd, ja mēs par to nezinām un to neapzināmies, vai neesam redzējuši :)
taču es tev piekrītu, ka ja indivīds neztceras/nezina, teorētiski tas neeksistē (priekš viņa gan tikai!) jo priekš citiem ta svar eksistēt. un arī par to ir alegorija :)

un ir arī tāda lieta tajā lauciņā, kas uz Dekarta nebalstās. :) - arī tur runā par to, ka apzinoties mēs iegūstam varu pār iespējām, taču neapzinoties tās, esam tikai tām pakļauti un reaģējam, nevis pārvaldām.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
psihs: lapsa[info]psihs on 27. Janvāris 2007 - 14:58
kAWd Tu ShiWtIk GaWrI rAkZstI, eZs neWko NeSaWproWtU, LAiwKam meJwTeWnW ;DDD
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
comtesse[info]comtesse on 27. Janvāris 2007 - 16:31
laikam - kas? vis kaut ko ar tiem taviem w var salaīt, izņemot pē'dejo vārdu :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
psihs: lapsa[info]psihs on 27. Janvāris 2007 - 16:32
duWmAAA mEjWteWne TaWcHKU ;DDD
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
comtesse[info]comtesse on 27. Janvāris 2007 - 16:34
dumā meitene stumj tačku? :DDD
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
psihs: lapsa[info]psihs on 27. Janvāris 2007 - 16:39
:DDD
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
Saprāta balss: bebriic[info]macabre on 27. Janvāris 2007 - 17:11
Par alegoriju un indivīdiem runājot - man nav ne mazākās nojausmas, kas eksistē vai neeksistē priekš citiem, ja tas neeksistē priekš manis (skat. subjektīvās pasaules dominēšanu pār objektīvo), par to es arī runāju. Diez vai Tu jebkad ielīdīsi kāda cilvēka ādā, tā kā citu cilvēku zināšanas, pat ja tās ir objektīvas, priekš mums neko nenozīmē, kamēr mēs tās nepārvēršam par savām zināšanām. Tāpēc ir cilvēki, kas tic dievam un cilvēki, kas tam netic un kamēr nenonāk pie kāda pagrieziena punkta savā dzīvē, tikmēr nekas nemainās (izņēmums ir jau kopš bērna kājas uzspiests reliģiozums, kad cilvēks par to pat nedomā, vienkārši uztver kā dogmu), jo eksistence vai tās neesamība nav pierādāma.
Jā, ir jurisprudence, kas balstās uz Dekarta principiem, bet ja Tu vismaz kaut ko zini par jurisprudenci, tad gan jau arī zini, ka cilvēku, kas neapzinās savu nodarījumu par to nevar sodīt - garīgi slimos slepkavas liek psihenē, nevis cietumā.
Un lai arī cik ļoti man personīgi Dekarts nepatiktu (izņemot viņa gnosticisma idejas), diemžēl, man grūti iedomāties kādu rietumniecisku cilvēku, kas nebūtu ietekmējies no viņa duālisma principiem. No šejienes arī Tavi prātojumi par varu un pakļaušanos, kas nav absolūti raksturīgi austrumu domāšanas skolai.
Man visai smieklīgi liekas, ka rietumu cilvēki ar savu uzspiesto klasisko Eiropas kultūru un domāšanas veidu mēģina saprast austrumus, nepazinoties, ka pie šādiem apstākļiem, tā var būt tikai tēmas interpretācija, nevis izpratne.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
psihs: lapsa[info]psihs on 27. Janvāris 2007 - 17:28
Tu AwrII eZsI meWjteWne?
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
psihs: oh my[info]psihs on 27. Janvāris 2007 - 17:31
2/3 Ja NeW 3/3 ;))
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)