Arī šite drusku paspamošu - šito tekstu esmu izplatījis arī citur.

Lieta tāda – vēl pāris gadu, un Latvijā vairs nebūs neviena dzīva leģionāra. Tādēļ es gribu paspēs izmantot šo laiku un aptaujāt [intervēt] pēc iespējas vairāk leģionāru, lai viņu stāsti neietu zudībā. Šim uzdevumam nežēlošu ne brīvo laiku, ne benzīnu
Tādēļ es lūdzu jūsu palīdzību. Gan jau katram rados, draugos un kaimiņos vēl ir kāds dzīvs leģionārs, kurš ir daudz maz pie pilna saprāta un spējīgs runāt.
Esmu gatavs atbraukt pie viņa ciemos un izrunāties. Man ir digitālais diktofons, tā kā stāstījumu pēc tam varēšu iedzīt kompī, un pēc tam varēšu ar jums ar šiem failiem padalīties. (Pašam leģionāram par diktofonu gan nevajag stāstīt, jo viņiem no tā ir parasti bail)
Es jūs lūdzu man paziņot par katru runātgribošu leģionāru, un palīdzēt ar viņu sarunāt tikšanos.
Liels paldies un ceru uz atsaucību.