[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 15 most recent journal entries recorded in
tere tulemast, tervetuloa, tēriņtš's LiveJournal:
| Sunday, April 19th, 2009 | |
| 9:18 pm [sade] |
Personvārdi Tā, radās neliela problēma ar bakalauru - man ir ļoti daudz igauņu personvārdu, kas jāsagrupē attiecīgi vīriešu un sieviešu vārdos. Vai kaut kur ir iespējams dabūt zināt, vai konkrētais vārds ir vīrieša vai sievietes vārds? Current Music: Bryan Adams |
| Tuesday, March 31st, 2009 | |
| 1:05 pm [missalise] |
Izruna Izlasīju ierakstu par izrunu un man nekļuva skaidra par šiem te: b,d,g izrunā nebalsīgi (lasi p,t,k) - svešvārdos parādās vēl f,š un z,ž (izrunā kā s,š) Vai tad igauņu valodā vispār neizrunā b, d, g vai arī tas ir kaut kādos īpašos gadījumos? |
| Friday, April 13th, 2007 | |
| 12:21 pm [bruseliuss] |
Te visi gan vairāk runā par valodām, bet varbūt kāds tomēr varēs pateikt, ir tā vai nav - duodji attiecas arī uz tiem sāmiem, kas dzīvo Lapzemē, vai tomēr nē. Internests tā īsti nevarēja dot tiešu atbildi. Paljon kiitoksia ja hyvää päivänjatkoa! |
| Thursday, August 17th, 2006 | |
| 9:45 pm [reportiere] |
Izpalīdz nu - kas te lasāms: Mustjala pulm (broneeritud) Mustjala mõisapargis ? |
| Sunday, May 21st, 2006 | |
| 5:40 pm [engell] |
Ko nozīmē "tukkee suusi"? (somu val.) |
| Friday, February 24th, 2006 | |
| 9:59 am [kemune] |
Tātad, šodien igauņiem 18. novembris. Apsveikt viņus var, piemēram, šādi: Head iseseisvuspäeva! (sveicam neatkarības dienā) Tervitame põhjanaabreid riigi sünnipäeval! (sveicam ziemeļu kaimiņus valsts dzimšanas dienā) |
| Wednesday, January 25th, 2006 | |
| 8:12 pm [kemune] |
latviski "nebaidies, nāc ar mani!" igauniski "ära karda, tule minuga!" somiski "älä pelkää, tule mukaani!" |
| Monday, January 23rd, 2006 | |
| 11:51 am [kemune] |
dienas vārds vāciski Spiegel, latviski spogulis, igauniski peegel, somiski peili |
| Tuesday, December 20th, 2005 | |
| 1:19 am [rasbainieks] |
čaiņiks jautā kā igauniski būs "esmu bijis igaunijā"? paldies. |
| Monday, December 12th, 2005 | |
| 10:02 am [kemune] |
Uzsvars somugru valodās pēc būtības ir vienmēr uz pirmās zilbes. No viņiem arī latvieši šo joku ir aizguvuši. Taču igauņu un somu valodas ir aizgājušas atšķirīgus ceļus svešvārdu adaptēšanā: - somu valoda dzelžaini pieturas pie sākotnējā likuma, tāpēc matemātika viņiem ir matematiikka (uzsvars uz pirmās) - igauņu valodā neuzsvērtās zilbes ir saīsinājušās, savukārt garās zilbes vienmēr ir uzsvērtas, tāpēc matemātika ir matemaatika (uzsvars uz trešās) |
| 9:24 am [kemune] |
par izrunu Burtus igauņu valodā lieto tāpat kā latviešu - skaņu apzīmēšanai :) Bet ir dažas nianses: - patskaņi a,e,i,o,u,õ,ä,ö,ü, līdzskaņi p,t,k,b,d,g,s,h,j,v,l,m,n - ä izrunā vienmēr kā plato e - ö,ü izrunā tāpat kā vācu valodā - õ ir skaņa, kas tuva krievu ы, taču nav tik saspringta, tāda ar smaidu vairāk - b,d,g izrunā nebalsīgi (lasi p,t,k) - svešvārdos parādās vēl f,š un z,ž (izrunā kā s,š) - divi vienādi patskaņi blakus (aa, ee, u.c.) veido garu skaņu - divi dažādi patskaņi blakus veido divskani (to ir daudz vairāk kā latviešu valodā, te arī sākas prieki ar izrunu! äe un õo ir mani favorīti) - arī patskaņi var būt gari, piemēram kata/katta (līdzīgs efekts ir latviešu valodā, izrunājot māti/mati, otrajā gadījumā t ir garāks) Uzsvars igauņu valodā ir uz pirmās zilbes, ja vien kaut kur tālāk vārdā nav garā zilbe (tas notiek tikai svešvārdos). |
| Saturday, December 10th, 2005 | |
| 8:00 pm [kemune] |
tātad, locīšana ir līdzīga tam, kā pierasts latviešu valodā - vārdam locījumā liek klāt galotni piemēram, tas pats vārds päev visos 14+14 (vienskaitlis un daudzskaitlis) locījumos: päev / päevad (nominatīvs KAS) päeva / päevade (ģenitīvs KĀ) päeva / päevi (partitīvs - piemēram, latviski saka 'glāze vīna', tad vārds 'vīna' šeit ir partitīva nozīmē, t.i. (DAĻA) NO KĀ?) päevast / päevadest (elatīvs, NO KURIENES (ĀRĀ)?) päevas / päevades (inesīvs, KUR (IEKŠĀ)?) päevasse / päevadesse (illatīvs, KURP (IEKŠĀ)?) päevalt / päevadelt (ablatīvs, NO KURIENES (NOST)?) päeval / päevadel (adesīvs, KUR, UZ KĀ?) päevale / päevadele (allatīvs, UZ KURIENI (VIRSŪ)?) päevani / päevadeni (terminatīvs, LĪDZ KURIENEI?) päevana / päevadena (esīvs, KĀDS (KĀDAM ESOT)?) päevaks / päevadeks (translatīvs, KĀDS (PAR KO KĻŪSTOT)?) päevaga / päevadega (komitatīvs, AR KO (KOPĀ)?) päevata / päevadeta (abesīvs, BEZ KĀ?) domāju katra locījuma jēgu paskaidrot te atsevišķi vēlāk |
| 6:36 pm [kemune] |
dienas vārds ar kaut ko jāsāk, un šoreiz vārds būs pavisam vienkāršs - diena. igauniski: päev somiski: päivä lībiski: pääva (raksta ar vienu ä, virs kura ir garumzīme) piemēri igauniski: Jaanipäev (Jāņu diena), päevakord (dienas kārtība), pühapäev (svētdiena) |
| Thursday, December 8th, 2005 | |
| 11:25 pm [kemune] |
šeit ir vispārīgs info par igauņu valodu, pirmie fakti, kas nāk prātā: - igauņu valodā nav dzimtes, kad viņi saka draugs (sõber), tas var nozīmēt gan vīrieti, gan sievieti - igauņu un somu valodas nav indoeiropiešu valodas, tāpēc visa vārdu locīšana ir savdabīga un arī vārdu krājums principā jāmācās no nulles - jā, jā, lietvārdiem ir 14 locījumu :) |
| 11:06 pm [kemune] |
tā, nu esmu atvēris šādu komūnu. ko te var sagaidīt? no manis - palīdzību, tulkojot no/uz igauņu valodu, skaidrojumus par gramatiku, vienkārši interesantus atradumus. no jums - to pašu :) |