sapņojam

ne adrenalīns. es kritu, un pakāpeniski pārņēma tāda laba sajūta - nebūs vairs jācīnas, nebūs jāraizējas, viss tas nolobījās, bija miera uzplūdums, man liekas krītot smaidīju.
bet kad bija palikušas tās trīs sekundes, galvā viss šaudījās, man bija jāizlemj, vai gribu palikt vai aiziet.
fake suicide
jocīgi par tavu sapni, beautiful tragedy. man vienmēr tāda veida sapņus nosapņojot(kad ar kādu pazīstamu kas smags notiek), liekas ka tiešām realitātē viņu kautkas nomoka, jā, parasti gan izrādās, ka tas tikai savas zemapziņas monologs nevis kāds telepātisks triks.
kādu laiku atpakaļ nosapņoju, ka māsa nomirst, bet its all good ar viņu.

(Reply to this) (Parent)