sapņojam


27. Septembris 2006

(bez virsraksta) @ 13:14

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]pelican
Date: 27. Septembris 2006 - 18:14
(Link)
brr. ļoti, ļoti baisi. vai tev izdalījās kritiena adrenalīns?
man vienreiz viena paziņa sapnī noleca no kraujas. tā vienkārši mēs sēdējās netālu un skatījāmies, viņa vienkārši paskatījās uz mani un noleca. tas bij tik ļoti pa īstam, ka pamostoties ļoti raudāju un biju pilnīgi pārliecināta, ka viņa ir mirusi. zvanīju nākamā rītā, lai noskaidrotu par viņu. dzīvs kā redīss izrādījās.
From:[info]likvidet
Date: 27. Septembris 2006 - 23:15
(Link)
ne adrenalīns. es kritu, un pakāpeniski pārņēma tāda laba sajūta - nebūs vairs jācīnas, nebūs jāraizējas, viss tas nolobījās, bija miera uzplūdums, man liekas krītot smaidīju.
bet kad bija palikušas tās trīs sekundes, galvā viss šaudījās, man bija jāizlemj, vai gribu palikt vai aiziet.
fake suicide
jocīgi par tavu sapni, beautiful tragedy. man vienmēr tāda veida sapņus nosapņojot(kad ar kādu pazīstamu kas smags notiek), liekas ka tiešām realitātē viņu kautkas nomoka, jā, parasti gan izrādās, ka tas tikai savas zemapziņas monologs nevis kāds telepātisks triks.
kādu laiku atpakaļ nosapņoju, ka māsa nomirst, bet its all good ar viņu.