sapņojam

cannibalsmith:

Sapnis likās turpinam vakardienu (kona pirmo dienu), it kā es nebūtu aizgājis gulēt. Pēc kona ierados ciemos pie kādas sievietes. Mēs ilgi un dikti runājām par dažādām lietām un personām, kuras satiku vakardienā. Bet īpaši mēs runājām par Lego. Izrādījās, ka viņa ļoti fano par Lego un vāc atlaižu kuponus, kas dod atlaides uz dažādiem komplektiem. Viņa man iedeva vienu, kas domāts North Pole komplektam, un rādīja vairākus (Street, River), kas bija datēti ar 1986 gadu (mans dzimšanas gads). Pēc tam viņa uz lielas pamatnes uzbūvēja bruģētas ielas maketu un apsēdās uz tā. Tad viņa man iedeva sauju lego klucīšu. Vēl es uzzināju, ka viņa fano par Babylon 5 (zīmīgi, ka nākamajā dienā konā bija lekcija par to). Tad mēs gājām pastaigāties turpat pa mežu. Es joprojām saujā turējo tos lego klucīšus - ļoti reālistiska taustes sajūta. Viņa teica, ka aiz gaisa tilta ir uzcelts kaķu tilts sakarā ar jauno RIMI. Atbildēju, ka neesmu tur braucis kopš pagājusās vasaras.

Jāpiezīmē, ka runājoties ar viņu, scēna regulāri lēca uz vietām, kas tika aprunātas, un konsistenti atgriezās atpakaļ. Piemēram runājot par gaisa tiltu, manu redzi uz laiku piepildīja putna lidojuma skats uz šo tiltu. Vienlaicīgi saruna netika traucēta: sievietes blass aizgāja aizkadrā.

Imho, šis sapnis parāda, kāpēc vairumu sapņu neatceros (un nekļūstu lucid tajos) - tie ir tik parasti un reālistiski, un ir tikai nedaudz kas vairāk par vakardienas notikumu remiksu.

Starp citu, re kur viens čubārs dabūja tik spilgtu sapni, ka sagāja sviestā. :)

pelican:

savā pēcpusdienas snaudā palecoties un koncentrējoties varēju kādu laiku noturēties gaisā, kā pieneņpūka. ja atspēros pret sienu, uzspriegojos vēl augstāk. nebija problēmas pārvietoties pa sienām. ziniet to spēlīti, kur ūdenī ir riņķīši, kurus piespiežot podziņu, uzvirpina ar joni augšā un tad viņi lēnām planē- nu lūk tā tas bija, tikai es pati atspēros. divi blakusstāvošie cilvēki diskutēja, viens uzstāja, ka tas notiek pa līmeņiem un es esmu atradusi maģiskos līmeņus, otrs, smējās un teica, ka es vienkārši esmu iekļuvusi kumosā no kosmosa un tas ir savelkošs veselums. godīgi sakot es īsti nesapratu par ko viņi runā, tikai lidinājos un atspēros, līdz ieraudzīju savu tēvu nenormāli pretīgā parūkā (vidū plika pļeška un pa malām taukainas plānas melnas šķipsniņas)un pārliecināt, lai viņš to noņem kļuva par sapņa centrālo daļu.

neziniitis:

Māmiņdienas rītā sapņoju, ka mana omīte bija iepriekš neziņojot atbraukusi uz Liepāju no Bauskas (viņa nekad tā nedarītu), turklāt viņa bija gāāālīgā pālī (un pavisam noteikti ne tādā kondīcijā). Viņa bija sastrīdējusies ar manu krustēvu un viņai bija pavisam čābīgi. (Un pēc šī sapņa + vēl viena "mājiena" pāris dienas vēlāk visu laiku mani mocīja nelaba nojauta. Izdarīju visus pasākumus, kas manos spēkos, dumā nojauta prom. Forši.)

( Un te es atkal biši aizrāvos ar rakstīšanu.... )