sapņojam

likvidet:

ticiet(mani veeljoprojaam uzjautrina shii daudzskaitlja forma) vai nee, bet mana sapnju graamata akal kautkur nozuda! :D
varbuut pastiisies joka peec, kauko saistiibaa ar nagiem?(jaa, akal jau tie nagi) nagu grieshanu? nu sapnjoju, ka kaads brutaali man griez nagus, sajuutas bij taadas, kaa beerniiibaa, kad mamma njem roku un griez un tad ir taadas bailes, ka nogrieziis dziljaak nekaa vajag un tad saapees. a sapnii man nogrieza arii, taa liidz pashiem pirkstiem, liidz asiniim. taa tak nedriikst, juus sasodiitie shkeereetaaji.

un tad veel vakar man bij superiigs sapnis. laikam sakaraa ar to, ka pirms guleetieshanas bij paardomas par psihodeeliskajaam lietinjaam. un pieljauju iespeeju, ka salietojoties kaadas narkotikas vareetu gadiities lidiziigs efekts. taa, nu vot, shitam beidzot vairs nevareetu piedeeveet maajsaimniechu sapnju titulu.
iedomaajieties pashu trakaako, psihodeeliskaako kraasu salikumu. lillaa, rozaa, zalsh, tumshi zils, sarkans, oranzsh, viss, viss kopaa, visaadi sajaukts, taadaa haosaa. taads izskatiijaas gaiss, debesis. veel lielaaku efektu piedeva tas, ka tas gaiss bij sadaliits taados kluciishos, nu, teiksim, divu cilveeku galvu lielumaa. tie kluciishi ir taadi - aarpraatiigi kraasaini, viens tuvaak man, cits taalaak, bet kopumaa vinji visi atrodas kautkur taalumaa. bija nakts(gruuti pateikt peec kaa es to noteicu). es izeju aaraa no savas maajas, lai izstaidzinaatu suni un ieraugu lielo kraasu spraadzienu sev priekshaa, jutos kaa sapnii(vispaar es arii biju sapnii), tomeer nedaudz bailiigi. mana maaja taadaa tumshi, tumshi zilaa kraasaa viscaur iekraasojusies. vienaa no kaiminju logiem skan kautkas dikti elektronisks, izklausaas peec baigaa tuc-tuc, tomeer, man taa muuzika liekas pati labaakaa kaada vien skaneejusi un es nobriinos par to, ka man ir tik forshi kaiminji. radaas asociaacijas, ka tur ir nevis kaiminji, bet, ka tajaa dziivoklii lido elfinji, kuriem spiid spaarni. aizskari tam logam arii taadi - ar taureniishiem. taa nu es eju, un mans suns, par kuru biju nedaudz piemirsusi, aizskrien kautkur aiz maajas stuura, kur ir pilniigs melnums un kur man negribas iet. un es vinju vairs nevaru sasaukt atpakalj. taa nu vinsh aiziet, bet es palieku savaa psihodeelijaa.
shitam sapnim nav nekaada sizeta, ir tikai vizuaalais efekts, kursh iespiedaas man galvaa. laikam neveiksmiigi meeginu jums atstaastiit, bet nu vismaz sev par prieku uzraksiiju kautko. vispaar shitas kraasu zinjaa ir pats kraasainaakais un izteiktaakais sapnis, ko es savaa muuzaa vispaar esmu redzeejusi.

noveelu jums arii taadu sapni kaadreiz redzeet! priekaa!

tati:

Bija jāiet uz jaunā darba pārrunām. Aizgāju. Un tajā vietā baigā pirts, hotelis, kur dzīvo un atpūšas tās iestādes darbinieki - visi mana vecuma. Saka, lai gaidu, kad nāks bosene. Apsēžos un gaidu. Atnāk īsa tumšmataina sieviete un aicina mani izstaigāt teritoriju, kur ir atrašanās/mājas vieta darbiniekiem. Ārā sniedziņš auksts, mēs ejam uz pirti, lai veiktu darba pārrunas. Izpiršojoties, iznākam ārā un bosene aicina mani uz mājām. Es mazliet nobīstos no iespējamā seksa piedāvājuma, bet tomēr piekrītu apmeklēt viņas mitekli. Aizeju pie viņas uz mājām, nekāda seksa un agresijas - izrādās, ka šī ir vientuļā māte. Pēkšņi atskan sirēnas, viņa iegrūž man rokās savu bēbi un saka, ka viņai jāejot prom. Es viņai mēģinu tikt līdzi - izejot pa druvīm, izrādās, ka es esmu Japānā un tā sieviete ir japāniete. Mana tā saucamā bosene izrādās ir pokemons. Īsts pokemons, kurš steidzas palīgā nelaimē nonākušajiem. Es ar bērnu uz rokām skrienu pa ceļu un bēgu no kautkā ļauna. Mēs braucam ar riteni, mēģinot atrast bērna māti...