 | |
|
Daniels Kēlmans "Vistālākā vieta"
"Vai tu jau zini," jautāja Pauls, "par ko vēlāk gribi kļūt?" "Vēlāk?" Pauls nopūtās. "Kad beigsi skolu." "Nezinu." Juliāns paraustīja plecus. "Patiesībā ne par ko." "Tad tev ir paveicies, tas tu jau esi." |
|
| |
|
Mārgareta Etvuda "Līgava laupītāja" / III
Mīļais Dievs, samazini man kājas, un es Tevis labā izdarīšu visu. Sestais izmērs būtu īsti labs, un, ja jau Tu ķeries pie lietas, tad pataisi mani par blondīni. *** Ak Dievs, palīdzi man to izturēt, un es Tev iztīrīšu miljoniem ateju! Bet Tevi jau tas neinteresē, jo kurš gan Paradīzē kakā? *** Roza piezvana Tonijai uz Vēstures fakultāti. - Tu nenoticēsi, - viņa saka. *** Roza zina, ka neizskatās lieliski: tik un tā - izskaties lieliski. Tā mēdz teikt par sievietēm viņas gados, kas vēl nav mirušas. *** Nevienam nav tiesības ne uz ko citu kā vien uz to, ko var dabūt. |
|
| |
|
Mārgareta Etvuda "Līgava laupītāja" / II
Tāpēc, ka tie, kam tu dod, tevi ienīst. Viņi ienīst tevi, jo viņiem jālūdz, un ienīst tevi, jo tev ir, ko dot. Vai arī viņi ir profesionāļi un nicina tevi, ka tu viņiem tici, viņus žēlo, esi tāda lētticīga nelga. Kas, galu galā, notika ar žēlsirdīgo samarieti? Kas notika pēc tam, kad viņš izglāba vīru, kurš bija iekļuvis starp laupītājiem, atvilka viņu prom no lielceļa, atveda viņu mājās, baroja viņu ar zupu un nolika gulēt viesu guļamistabā? Nabaga muļķa samarietis pamodās un atklāja, ka seifs atmūķēts, suns nožņaugts, sieva izvarota, zelta svečturis nozagts un paklājs piekakāts, jo brūces bijušas pielīmētas un asinis - mākslīgas. Izlikšanās. *** Tēvs bija atstājis zīmīti, ka viņam vienīgi bijis vēl jāsagaida Tonijas vidusskolas izlaidums. Tajā pēcpusdienā viņš atnāca uz izlaidumu, sēdēja zālē līdzās citiem vecākiem un pēc tam uzdāvināja Tonijai zelta rokaspulksteni. Viņš noskūpstīja Toniju uz vaiga. -Tev ies labi, - viņš teica. Un pēc tam aizgāja mājās un iešāva sev galvā ar "atbrīvoto" pistoli. Lugera tipa pistoli, Tonija tagad zina, jo viņa to mantoja. Viņš vispirms izklāja uz grīdas avīzi, lai nesabojātu paklāju. *** - Viens labums gan ir no tā, ka esi bārenis, - Zīnija domīgi saka. Un no viņas nevainojami veidotajām nāsīm izplūst divas dūmu strūkliņas. - Nav jāiemieso neviena cita labie priekšstati par sevi. - Viņa izdzer kafijas atliekas, nospiež cigareti. - Tu vari būt, kas vien gribi. *** Viņa ignorēja kārtīgas ēdienreizes un pārtika no siera un cepumiem. Tonija ierīkoja automātisko atbildētāju, jo negribēja, ka viņas domas kāds traucē. Viņa neatbildēja uz durvju zvanu. Kas nezvanīja. *** - Un kāpēc maizes nazis ir dārzā? |
|
| |
|
Mārgareta Etvuda "Līgava laupītāja" / I
Bet tā jau mēdz darīt, ja kādu mīl. Mazliet krāpjas. *** Viņa izskatās kā ļoti jauns ļoti vecs cilvēks vai kā ļoti vecs ļoti jauns cilvēks, bet - tā viņa izskatījusies kopš divu gadu vecuma. *** Viņa cer, ka Tonija varētu garīgi attīstīties un tam vajadzētu izpausties kā iepriekšējās dzīves apjēgai, daļējai smadzeņu lobotomijai un saasinātai interesei par dārzkopību. *** Katra molekula, ko Karisa uzņem savās plaušās, ir tikusi iesūkta un izpūsta no tūkstošiem citu cilvēku plaušām daudzas reizes. Un, ja padomā, tad katra viņas ķermeņa molekula reiz bijusi kāda cita ķermeņa vai daudzu citu ķermeņu molekula, aizvien tālāk un tālāk pagātnē - līdz pat dinozauriem, līdz pat pirmajam planktonam. Neminēsim te augu valsti. Mēs visi esam kāda cita daļa, viņa domā. Mēs visi esam visa daļa. *** Kad Roza pirmo reizi ieraudzīja Alpus, viņa nodomāja: koristes ņieburos un kuplos, tautiskos brunčos, jāsāk tikai jodelēt. |
|
| |
|
Elizabete Kostova "Vēsturnieki"
Nav noliedzams, ka mūs, vēsturniekus, interesē tas, kas zināmā mērā atspoguļo mūs pašus, varbūt kādu šķautni mūsos, kurā labprātāk neielūkojamies citādi, kā caur zinātnes prizmu; fakts ir arī tas, ka mūsu intereses kļūst par mūsu dzīves būtību, aizvien vairāk mūs raksturo vienīgi mūsu inereses. |
|
| |
|
Čaks Palanjuks "Cīņas klubs" //trešā daļa
Tailers atlaižas guļus un noprasa: "Ja Merilina Monro tagad būtu dzīva, ko viņa darītu?" [..] No griestiem nokarājas apšuvuma skrandas, un Tailers saka: "Grābstītos gar sava zārka vāku." *** Mēdz gadīties kļūdas, un varbūt pats galvenais ir neaizmirst savu pārējo daļu, kad viena maza daļiņa varbūt saslimusi. *** Lūk, kāpēc man tik ļoti patika atbalsta grupas: ja cilvēki domā, ka tu mirsti, tad dāvā tev visu savu uzmanību. Ja šī var būt pēdējā reize, kad viņi tev redz, tad viņi redz tevi pa īstam. Viss pārējais - viņa konta stāvoklis un radio dziesmas, un izspūrušie mati - zaudē jebkuru nozīmi. *** Un runādami viņi nestāsta tev pasakas. Sarunājoties divatā, jūs kaut ko uzbūvējat, un pēc tam abi esat citādi nekā iepriekš. |
|
| |
|
Čaks Palanjuks "Cīņas klubs" //otrā daļa
Reizēm tu kaut ko izdari, un tevi piedrāž. Reizēm tu neizdari neko, un tevi piedrāž. *** Pieliec man pie galvas šaujamo un nokrāso sienu ar manām samdzenēm. *** Es sāku prātot, vai tikai Tailers un Mārla nav viena un tā pati persona. Ja neņem vērā viņu drātēšanos katru nakti Mārlas istabā. [..] Tailers un Mārla nekad nav vienā un tai pašā istabā. Es nekad neredzu viņus kopā. Tomēr nekad neesam redzami kopā arī mēs ar Ža Ža Gārboru, un tas vēl nenozīmē, ka mēs esam viena un tā pati persona. *** "Tikai tad, kad esi zaudējis visu," Tailers saka, "tad tev ir brīv darīt jebko." *** "Veikalā ir simtprocentīgi pārstrādāts tualetes papīrs," Mārla saka. "Pārstrādāt tualetes papīru - tas noteikti ir vissliktākais darbs pasaulē." |
|
| |
|
Čaks Palanjuks "Cīņas klubs" //pirmā daļa
Ar vienu minūti pietiekot, teica Tailers, tās labā esot smagi jāstrādā, bet ideāla minūte esot pūliņu vērta. Mirklis - tas esot vislielākais, ko jebkad var gaidīt no ideāla. *** Tu pērc mēbeles. Tu sev saki, šis ir pēdējais dīvāns, kas man jebkad dzīvē būs vajadzīgs. Nopērc dīvānu un pēc tam pāris gadus jūties apmierināts: lai kas izietu greizi, tu vismaz esi ticis galā ar savu dīvāna jautājumu. Pēc tam - piemērotu trauku komplektu. Pēc tam - ideālo gultu. Aizkarus. Paklāju. Pēc tam tu gluži kā slazdā esi iesporstots savā burvīgajā ligzdiņā un lietām, kas agrāk piederējušas tev, tagad piederi pats. *** "Daudzi jauni cilvēki mēģina atstāt iespaidu uz citiem, pirkdami pārāk daudz mantu," durvju sargs noteica. [..] Durvju sargs pārliecās man pār plecu un teica: "Daudzi jauni cilvēki paši nezina, ko īsti grib." [..] "Jaunie cilvēki domā, ka grib visu pasauli." [..] "Ja nezini, ko gribi," sacīja durvju sargs, "tad beigās tev ir daudz kā tāda, ko tu nemaz negribi." *** Pec tam kad esi bijis cīņas klubā, skatīties futbolu pa televīziju ir tas pats, kas skatīties pornogrāfiju, ja tās vietā tev varētu būt lielisks sekss. |
|
| |
|
Mārgareta Atvuda "Kaķacs"
Tolaik, kad vēl nebija futonu un duvē, viens saldējums maksāja piecus centus. Tagad, ja paveicas, tas maksā dolāru un nav arī vairs tik liels kā senāk. Tāda ir summārā atšķirība starp toreiz un tagad: deviņdesmit pieci centi. *** Tas saskan ar vēl vienu manu pārliecību: ka visi citi mani vienaudži ir pieaugušie, bet es tikai maskējos. *** Nekad neesmu pazinusi nevienu mirušu cilvēku. *** Acs pret aci rada vēl lielāku aklumu. *** Laime, ka man vēl ir zobi, caur kuriem melot. *** Nekad nelūdz taisnīgumu, citādi dabūsi arī. *** Lūk, kā man pietrūkst, Kordēlij: nevis kaut kā aizgājuša, bet gan kaut kā tāda, kas nenotiks nekad. |
|
| |
|
Mika Valtari "Sinuhe, Ēģiptietis"
"Vienīgi nicināms nēģeris vai netīrs sīrietis savas vajadzības kārto uz ielas. Ēģiptietis to dara četrās sienās." *** "Vīns ir dievu dāvana, ar ko mēreni baudot var iepriecēt sirdi. Viens kauss nevienam nekaitē, divi atraisa mēli, bet, kurš ķeras pie veselas krūkas, tas atmostas renstelē aplaupīts un piekauts." *** "Taču, kad nonāksiet templī priesteru rokās, esiet aizdomīgi kā šakāļi un izmanīgi kā čuskas, lai nezaudētu paši sevi un neapžilbtu. Taču ārēji esiet maigi kā dūjas, jo, tikai sasniedzi mērķi, vīrs drīkst rādīt savu īsto dabu. Tā ir bijis, un tā būs." *** "Jo tuvāk nāvei cilvēks atrodas, jo stiprāka viņā pīšļu kārība, ja viņa vēlmes atrodas pīšļos. Tāpēc nāve nomierina gudro, bet zemu cilvēku nāve padara līdzīgu plēsonim, kas, bultas caururbts, vēl ietecina savu sēklu smiltīs." *** "Miris cilvēks vairs nevienu nesāpina un neaizvaino, un nesagādā nevienam ciešanas kā savas dzīves dienās." *** "Toreiz vēl nezināju, ka nāve vairās no cilvēka, kurš ilgojas nāves, un ka nāve teicas tikai pēc tāda, kura sirds ir pieķērusies dzīvei." |
|
| |
|
Mišels Feibers "Svešā ādā"
Galu galā - kas teicis, ka viņai katru dienu jāatved mājās kāds jauns eksemplārs? Pietika ar vienu vīrieti nedēļā - ar to varēja būt mierā jebkura saprātīga būtne. *** Iselija saprata, ka kopīgu ciešanu pieredze vien vēl nerada tuvību. *** Savādi, ka tāds eksemplārs kā viņš, būdams aprūpēts, vesels, brīvs klejot pa pasauli un apveltīts ar tik ideālu ķermeni, ka vairošanās nolūkā noteikti varētu izvēlēties sievieti no daudz lielāka skaita nekā vidusmēra eksemplāri, tomēr varēja būt tik nožēlojams. Turpretī citi vīrieši, kas savulaik bija cietuši no pamestības un slimībām, kurus atraidījuši pārējie viņu sugas pārstāvji, diezgan bieži izstaroja apmierinātību, ko, šķiet, radīja nevis stulbums, bet kaut kas noslēpumaināks. *** Droši vien viņš bija biseksuāls tāpat kā visi bagāti un ievērojami cilvēki. *** Svešai sievietei taču nevar teikt, ka viņai ļoti piestāv auskari vai ka viņai ir skaisti mati... vai arī jautāt, kā viņa notraipījusi tērpu ar dubļiem. *** Tas nozīmē, ka divi cilvēki, lai cik nevainīgi būtu viņu nolūki, vairs nespēj tuvoties viens otram tik dabiski kā dzīvnieki. Civilizācija! |
|
| |
|
Horhe Luiss Borhess "Alefs"
|
|
| |
|
Svens Oge Madsens "Bezdievīgais farss"
Cik bieži Jūs esat uzsākuši mūža ilguma attiecības, kas jāatliek malā pēc piecpadsmit minūtēm? *** Cik bieži Jūs staigājat apkārt, zaudējis bezapziņu? Bieži, šad un tad, reti, nekad? *** Durvīs viņa pagriezās: "Es tevi mīlu." *** "We only come to sleep, we only come to dream. *** Atmiņas par visu, kas nebija noticis, pārskrēja viņam kā auksti drebuļi. *** Visi normāli cilvēki apmeklēja psihologu. *** Kopā viņi sasniedza neko, brīdi pēc lielā klusuma. Kailo pasauli, kurā varēja pastāvēt vienīgi meli, kas apslēpa pasaules kailumu. Meli bija vienīgā patiesība. *** "Nepārtrauc mani. Es vairs daudz neteikšu. To vajadzētu aizliegt. Ticību mūžībai. Visbīstamākie meli. Vajadzētu aizliegt." |
|
| |
|
Terry Pratchett, Neil Gaiman "Good Omens"
"Oh, come on. Be sensible," said Aziraphale, doubtfully. "That's not good advice," said Crowley. "That's not good advice at all. If you sit down and think about it sensibly, you come up with some very funny ideas." ( Tulkojums ) |
|
| |
|
CHUCK PALAHNIUK "CHOKE"
The truth is, every son raised by single mom is pretty much born married. I don't know, but until your mom dies it seems like all the other women in your life can never be more than just your mistress. ( Tulkojums. Atvainojos par neprecizitātēm. Tā kā.. nepiekasieties. ) |
|
| |
|
Šāndors Mārai "Esteres mantojums"
Tad es pirmoreiz jutu, ka nāve var būt izpirkums, uzzināju, ka nāve ir atrisinājums un miers. Vienīgi dzīve ir cīņa un pazemojums. ______________________________ -Kad viņš ieradīsies? |
|
| |
|
Andra Neiburga "Stum, stum"
Piedod, pilsēta, mīļā. Tavs kreppapīra raibums un lētie vizuļi man tuvi. Asfalta smarža uzbudina tāpat, kā siena aromāts. Man nepieciešamas pilsētas klačas un intrigas, un pilsētas nepastāvīgā laime. Man patīk nauda un viss, ko par to pilsētā var dabūt. Man patīk skaļas izpriecas un mājup atgriešanās rīta rēnajā gaismā, kad samiegojušies strādnieki pirmajos trolejbusos dodas uz darbu. Tu esi ilgas sētnieču acīs un karnevāla spozme viņu oranžajās vestēs. Skūpsti telefonu būdās. Žurku slepenā rosība pagrabos un taksometru riepu kaukšana pie viesnīcas "Latvija". Tu esi franču smaržu, netīru trepju telpu un automobiļu izplūdes gāzu sajaukums. Tu esi nedabīga un tieši tāpēc - skaista. (Bet saproti - laukos nav bail no nāves.) |
|
| |
|
Čaks Palanjuks "Cīņas klubs"
Kondoms ir mūsu paaudzes kristāla kurpīte. Tu to uzvelc, ja satiec svešinieku. Tu dejo visu nakti un pēc tam aizmet to prom. Tas ir kondomu. Nevis svešinieku. |
|
| |
|
Melisa Benka "Medību un makšķerēšanas rokasgrāmata meitenēm"
Ja es patiešām būtu pieaugusi, tad nejustu nepieciešamību dzirdēt tam apliecinājumu. *** Tiklīdz tu kaut ko definē, tu to ierobežo. *** Tas, ko tu nespēj, dažreiz valdzina vairāk par to, ko tu spēj. *** Tomēr mīlēt kādu par viņa vājībām - tas jau pats par sevi atgādina vājību. |
|
| |
|
Mārgareta Atvuda "Aklais slepkava"
Kails un apģērbts: varbūt tās ir pamata kategorijas, tāpat kā sievietes un vīrieši. |
|
