29. · februāris

Tāpēc, ka tie, kam tu dod, tevi ienīst. Viņi ienīst tevi, jo viņiem jālūdz, un ienīst tevi, jo tev ir, ko dot. Vai arī viņi ir profesionāļi un nicina tevi, ka tu viņiem tici, viņus žēlo, esi tāda lētticīga nelga. Kas, galu galā, notika ar žēlsirdīgo samarieti? Kas notika pēc tam, kad viņš izglāba vīru, kurš bija iekļuvis starp laupītājiem, atvilka viņu prom no lielceļa, atveda viņu mājās, baroja viņu ar zupu un nolika gulēt viesu guļamistabā? Nabaga muļķa samarietis pamodās un atklāja, ka seifs atmūķēts, suns nožņaugts, sieva izvarota, zelta svečturis nozagts un paklājs piekakāts, jo brūces bijušas pielīmētas un asinis - mākslīgas. Izlikšanās.

***

Tēvs bija atstājis zīmīti, ka viņam vienīgi bijis vēl jāsagaida Tonijas vidusskolas izlaidums. Tajā pēcpusdienā viņš atnāca uz izlaidumu, sēdēja zālē līdzās citiem vecākiem un pēc tam uzdāvināja Tonijai zelta rokaspulksteni. Viņš noskūpstīja Toniju uz vaiga. -Tev ies labi, - viņš teica. Un pēc tam aizgāja mājās un iešāva sev galvā ar "atbrīvoto" pistoli. Lugera tipa pistoli, Tonija tagad zina, jo viņa to mantoja. Viņš vispirms izklāja uz grīdas avīzi, lai nesabojātu paklāju.

***

- Viens labums gan ir no tā, ka esi bārenis, - Zīnija domīgi saka. Un no viņas nevainojami veidotajām nāsīm izplūst divas dūmu strūkliņas. - Nav jāiemieso neviena cita labie priekšstati par sevi. - Viņa izdzer kafijas atliekas, nospiež cigareti. - Tu vari būt, kas vien gribi.

***

Viņa ignorēja kārtīgas ēdienreizes un pārtika no siera un cepumiem. Tonija ierīkoja automātisko atbildētāju, jo negribēja, ka viņas domas kāds traucē. Viņa neatbildēja uz durvju zvanu. Kas nezvanīja.

***

- Un kāpēc maizes nazis ir dārzā?
Karisa paskaidro, ka gribējusi pārgriezt vēnas, un Tonija viņu nerāj. Viņa tikai pasaka, ka ar maizes nazi tas nav izdarāms, nomazgā to un noliek plauktā pie citiem nažiem.