29. · februāris

Kants bija muļķis.

nē, tā vienkārši pateikt: Kants bija muļķis ir pagalam muļķīgi, jo netiek izteikts neviens arguments, kāpēc. bez argumentiem šis izsaukums ir tukša skaņa.
un domājams, ka viņš gluži muļķis nebija, jo muļķis nesarakstītu 3 nozīmīgus filosofijas darbus un nepaliktu vēsturē kā ievērojams filosofs, kura domas ciena vēl mūsdienās.

pavisam citādi ir tad, ja Tu kaut kam nepiekrīti. tad tā arī saki.

Uz tā grafomāna aprobežotajiem mēģinājumiem padomāt nāktos atbildēt visai gari, bet tas man nemaz nav vajadzīgs. Man pietiek ar to, ka zinu, ka viņš ir krietni pārvērtēts. Un pasaule ir pilna muļķu, kas neaptver elementārās patiesības, kurām Kants ir pieskāries, un tad nu viņiem ir zili brīnumi, ka vot 1-2=-1. Kants lažo un diezgan daudz. Vislielākā laža, manuprāt, ir viņa nespēja izskaidrot Dievu jeb viņa pretrunas starp izziņas galējo robežu kā nepārkāpjamību un reizē - tipa cilvēkmīlestību.
Mazs, kompleksains muļķītis, kurš nespēj paskatīties spogulī.
Skaidrs, ka daudzi man par šitāda rakstura izteikumiem norautu galvu, bet vot, piedodiet, jāsaka pa kantiskam - patiesība ir augstāka par visu.

manuprāt, Tu neesi līdz galam izpratis to izziņas galējo robežu, bet neiešu par to tagad strīdēties. neaizmirsti, kurā gadsimtā viņš ir dzīvojis, kādā vidē un laikā. jo skatīties uz Kanta tekstiem tikai no mūsdienu skatu punkta ... tad arī sanāk tā, ka visi ir muļķi, bet Tu vienīgais gudrais, kurš zin patiesību.

Labi, labi. Man tikai nepatīk, ja kaut ko pārāk augstu vērtē un ja cilvēki nesaprot vienkāršas lietas.
Jā, ok, Kantam zināmās robežās daļēji ir taisnība, taču tādēļ viņu padarīt par dievu vai uzskatīt, ka viņš ir Teicis Augsto Patiesību - buļļu kakas.
Lai Kants paliek pats ar sevi!
Pasaulē ir gana daudz ievērojami gudrāku cilvēku.
Un visa Augstā Patiesība ir meklējama sevī. Tāpēc sevišķi nemīlu citēt. Citēt nozīmē nezināt. Bet, ja reiz zini, tad vari pateikt arī pats. Citēt ir vērts divos gadījumos - ja gribi patiesību iesmērēt ar autoritātes iepakojumu vai arī, ja neesi pārliecināts un nepareizības vainu gribi nogrūst uz kādu citu.
Un, tā kā Patiesība ir augstāka par jebkuru autoritāti, bet to, kas nav patiesība, teikt nav vērts, tad nu i nafig visādu tur Kantu citēšanu!
Bet lai nu būtu - es jau te tikai par sevi runāju. Kas nu kuram der!
Atļaušos, pretrunās braucot, citēt: "Netiesā un netapsi tiesāts!"

par to citējamību es Tev varētu piekrist, bet šī ir citātu komūna, tāpēc arī citāti, ja tas bija akmentiņš manā dārziņā.
neesmu iepazinusies ne ar vienu cilvēku, kas uzskata, ka Kants ir teicis Augsto Patiesību, jo patiesības jēdzienam kā tādam kritēriji nekad nav bijuši noteikti. tieši tāpēc nedomāju, ka vispār kāds var apgalvot, ka zin patiesību. vienkārši cilvēku viedokļi ir interesanti.
arī es šobrīd nevēlos strīdēties par gaumes lietām, šajā gadījumā par to, vai Kants ir vērtējams kā autoritāte vai nē, jo tas ir tīri subjektīvi un katram savs. man vienkārši nepatīk, ka cilvēki bārstās ar izteikumiem, kas ir kā no gaisa parauti, neko neargumentējot.

Enīvei - šitā drīzāk ir performance, nevis viedoklis.

Bet vēl koncentrētāk šīs domas piepildījumu var atrast 2.Mozus grāmatas 20. nodaļas 16. pantā. (Kā papildinājumu var apskatīt arī Lūk.ev.10:29-36.)

Ak, Bībele, visas patiesības un dziļo domu krātuve.
Turpinot bez sarkasma, jau zināmu laiku nespēju nevienus svētos Rakstus lasīt bez vīpsnas un ar apņemšanos tos neņemt nopietni.

man ir līdzīgi, tomēr.

doma labāk paliek prātā, ja lasot vien jau paspēj to iegaumēt. citādi tads citāts, ko kādam pamest, vien ir.