29. · februāris

***

Mūsu gaišākajām domām allaž trūkst vārda...

-Tās sāpina...

-Tikai sākumā - vēlāk cilvēks to apzinās un iemācās būt pieticīgs. Dzīve ir brīnums, bet brīnumi tajā nenotiek.

***

Es neesmu nekāds politiķis un uzspļauju visiem politikas virzieniem. Esmu cilvēks un tā ir mana politika! Turklāt esmu mākslinieks.

***

Vai nav savādi, ka tieši skaistums un laime mudina skumīgas domas?

***

Mēs, cilvēki, gan esam dīvains dzimums. Mēs kaunamies atklāt savas jūtascits citam pat tad, ja esam labi pazīstami, bet bieži pat paši sev.

***

..pasaule ir jukusi un dīvaina, bet vēl dīvaināka un vēl vairāk jukusi ir cilvēka sirds.

***

Ir daudz ļaužu, bet cilvēku maz...

***

Nekad mēs nevaram kādu mirkli izdzīvot vēlreiz. Tomēr daudz ko varam izdzīvot par jaunu. Zāli var nopļaut. Taču, kamēr neķeras pie saknēm, tā allaž ataug no jauna.

***

Jebkurš apģērbs īstenībā taču cilvēku apgāna. līdz ar apģērbu cilvēks pieņēmis arī zemiskas alkas. Kailās nevainības priekšā tās atkāpjas. Kāds izvirtulis reiz man sacīja: "Ja esiet kopā ar meiteni, nepieļaujiet, ka viņa izģērbjas pilnīgi. Tad uz līdzenas vietas zudīs visa viņas burvība. Allaž atstājiet viņai kaut ko mugurā: zeķes, kreklu, biksītes, kurpes, kažoku - vienalga, ko, lai tikai viņa nebūt kaila..." No tā var secināt, cik šķīsts un skaists ir kails cilvēks. Cilvēks ir labs.