Jan. 23., 2026 | 01:28 am
posted by: gnidrologs
Aham, "zaļie" un klimathoax arī esot "muh russia" neraugoties uz 0 evidencēm. Tikmē šīs operācijas saknes un morfēšanās dažādās formās un propagandas kampaņās caur dekādēm jau sen ir rūpīgi izpētīta un informācija brīvi pieejama. Bet nu jā, Šlomo neizdevās izlaupīt Krieviju, tāpēc jārada iespaids, ka tā ir visa sliktā cēlonis pasaulē.
ANO, Kalergi Plāns, Romas Klubs, Bilderbergas grupa, Word Economic Forum, Trilaterālā Komisija etc. organizācijas ar elitāriem Rietumu miljardieriem un top ešelona politiskām figurām kā arī visu Rietumu valstu formālās valdības jau teju gadsimtu ir zem krievu kontroles. Jau 19ajā gs. Cara kāgēbē sūtīja savus velnus, lai biedētu Rietumu masas ar big scary Klaimetu. Tā nu iznāk, ka pār pasauli jau sen valda Krievija un viņu feileri karos un diplomātijā ir vnk 69D šahs priekš masām.
https://www.globalresearch.ca/big-h
https://www.americanthinker.com/blog/20
https://realclimatescience.com/2017/1
https://climatechangedispatch.com/120-y
https://blog.nationalcitizensalliance.c
https://urj.org/what-we-believe/resolut
tldr: feikus klimatiskus armagedonus Eiropas un Ziemeļamerikas tautām pravieši baltos halātos sprediķo jau vairāk kā gadsimtu, vienmēr pilnīgs fufelis. Fufelnaratīvu bīdītāji, usual suspects, mūsu pašu globālā valdība, kuru specaģents ktulohs pedolācis tik ļoti mīl un melo, ka pie visa vainīgi "ļaunie svešzemju sabotāžisti". Kā vienmēr. Nekas jauns zem Saules.
ANO, Kalergi Plāns, Romas Klubs, Bilderbergas grupa, Word Economic Forum, Trilaterālā Komisija etc. organizācijas ar elitāriem Rietumu miljardieriem un top ešelona politiskām figurām kā arī visu Rietumu valstu formālās valdības jau teju gadsimtu ir zem krievu kontroles. Jau 19ajā gs. Cara kāgēbē sūtīja savus velnus, lai biedētu Rietumu masas ar big scary Klaimetu. Tā nu iznāk, ka pār pasauli jau sen valda Krievija un viņu feileri karos un diplomātijā ir vnk 69D šahs priekš masām.
https://www.globalresearch.ca/big-h
https://www.americanthinker.com/blog/20
https://realclimatescience.com/2017/1
https://climatechangedispatch.com/120-y
https://blog.nationalcitizensalliance.c
https://urj.org/what-we-believe/resolut
tldr: feikus klimatiskus armagedonus Eiropas un Ziemeļamerikas tautām pravieši baltos halātos sprediķo jau vairāk kā gadsimtu, vienmēr pilnīgs fufelis. Fufelnaratīvu bīdītāji, usual suspects, mūsu pašu globālā valdība, kuru specaģents ktulohs pedolācis tik ļoti mīl un melo, ka pie visa vainīgi "ļaunie svešzemju sabotāžisti". Kā vienmēr. Nekas jauns zem Saules.
# | ir doma | Add to Memories
Jan. 23., 2026 | 01:04 am
posted by: zivs
Eižen, es negribu glorificēt Tavu izgājienu ar "spārkiju", nevienam tas nešķiet cool.
Es vēl varētu to nosaukt par "smārtiju". Arī labs instruments.
Bet vecie, slimie, ar makarova pistolēm, ir cits stāsts. Tur ir tāds sūds pakaļā, izbijušas dzīves.
Kad čierī liku skaļu mūziku, skaļu KNZ savā īrētajā dzīvoklī, viens nāca žēloties.
Tad, kad ignorēju "lai iet atpakaļ mājās", nāca, otrreiz, jau kaut kādā uniformā – tagad man jānobīstās.
Pasūtīju nahui.
Situāciju piebeidza tikai izsauktā policija, kuru arī sūtīju nahui – lai nomēra decibelus, vai "par ko mēs te vispār runājam".
Esmu saprātīgs. Mani tad uzaicināja tūlīt doties līdzi uz iecirkni. Nu, es ne tikai drunk, bet arī stoned, nodomāju, ka ideja slikta. Pieklusināju mūziku.
p.s. Biju tikko aizgājis no Guntas. Un policija vēl bija 2001 līmenī. Kad es skaidroju, ka guļu ar mūziku, policija mani izsmēja, ka neguļu ar sievieti, bet mūziku.
Es nodomāju, tādi zābaki.
Es vēl varētu to nosaukt par "smārtiju". Arī labs instruments.
Bet vecie, slimie, ar makarova pistolēm, ir cits stāsts. Tur ir tāds sūds pakaļā, izbijušas dzīves.
Kad čierī liku skaļu mūziku, skaļu KNZ savā īrētajā dzīvoklī, viens nāca žēloties.
Tad, kad ignorēju "lai iet atpakaļ mājās", nāca, otrreiz, jau kaut kādā uniformā – tagad man jānobīstās.
Pasūtīju nahui.
Situāciju piebeidza tikai izsauktā policija, kuru arī sūtīju nahui – lai nomēra decibelus, vai "par ko mēs te vispār runājam".
Esmu saprātīgs. Mani tad uzaicināja tūlīt doties līdzi uz iecirkni. Nu, es ne tikai drunk, bet arī stoned, nodomāju, ka ideja slikta. Pieklusināju mūziku.
p.s. Biju tikko aizgājis no Guntas. Un policija vēl bija 2001 līmenī. Kad es skaidroju, ka guļu ar mūziku, policija mani izsmēja, ka neguļu ar sievieti, bet mūziku.
Es nodomāju, tādi zābaki.
# | ir doma | Add to Memories
Taktili
Jan. 23., 2026 | 12:15 am
posted by: kochka
Šķiet, ka vēl pavisam nesen tika apspriests jautājums: vai google mūs padara stulbākus? Tagad laikam ļoti bieži līdzīgā veidā tiek vaicāts par MI. Tādos brīžos mierinājumu var atrast tik senā tehnoloģijā, kā grāmata. Tā nomierina ne tikai ar savu lineāro stabilitāti.
“Man patīk papīra čaukstoņa starp pirkstiem. Rakstu zīmes līdzās pirkstu rakstam. Grāmatas cilvēkiem dāvā klusumu, pat ja tās runā ļoti skaļi.”
Nnedi Okorafora
“Man patīk papīra čaukstoņa starp pirkstiem. Rakstu zīmes līdzās pirkstu rakstam. Grāmatas cilvēkiem dāvā klusumu, pat ja tās runā ļoti skaļi.”
Nnedi Okorafora
# | ir doma izteicās 18 | Add to Memories
pavasara nazītis
Jan. 22., 2026 | 10:35 pm
posted by: malvine_truse
salūzt pār dzidrā ūdens mutuli
Pavasarīgs saules stars
jaunais Nazītis ir sajutis
Kā viņa mīkstajā gaišajā
Visneaizsargātākajā vietā
Ir iedzēlies mednieka instinkts
Viņš kā dusmīga bulta
Dzenās un šaudās, meklēdams,
Dzenās un šaudās, medīdams
No malas tik naiva nopietnība
Acīs ir redzama tikai vienubrīd dzīvē
Zaļais Nazītis ir atradis kādu.
Mazā Raudiņa piemigusi
Savas actiņas Sārtās
Vieglā un maigā dejā
Turās pret straumi
Un sildās patīkami pavasarīgi lauztajā
Saulītes starā
Tikko vēl pirms divām nedēļām
viņi visi bija mazi
Nevienam nebija zobi
Un viss bija labi
Viņi peldēja kopā un tvarstīja vaboles
Slēpās starp garajiem
Ūdensrožu zariem
Ķircinājās un smējās visi kopā
Pie bedrītes malas
Tur bija Asarītis, Sapals, Vimba un viņa —
Raudiņa, un, protams, visskaistākais,
Smaragdzaļais Nazītis
Kas šaudījās visātrāk par visiem
Un viņš arī labrāt to izrādīja
Un viņš noķēra visvairāk vaboles
Un auga arī viņš visātrāk no visiem
Vienmēr padalījās ar savām vabolēm,
Bet tikai ar viņu — ar Raudiņu
Skaistākajām sārtajām acīm
Tas viņai lika sajust ko siltu
Dziļi sevī iekšā
Kaut kur pie gaisa pūšļiem
Un tagad pēc tumšās
garās un aukstās ziemas
Viņi nebija tikušies vēl
Viņa sildījās saulītē un sapņaini tēloja
Savā galviņā, kā varētu viņi abi
Ar sakļautiem sāniem te sildīties labi
Šis iztēles auglis likās tik salds
Ka uz mirkli šķita saosts ir viņas draugs
Viņa pavēra acis, lai paskatītos,
Vai tiešām viņš nepeld kaut kur tepat
Jo vienmēr viņam patika
Pielavīties nemanītam un
Draudzīgi iebakstīt pie žaunas
Un jā — patiesi te viņš bija
Bet acīs savāds un neparasts skats
Viņš milzīgā ātrumā nesās viņai klāt
Izskatījās, ka viņš netaisās stāt
“Čau, Nazī…” viņa iesāka teikt
Bet sveiciena beigas iztecēja
Kopā ar asinīm siltajā straumē
Nazītis ar precīzu, ķirurģisku tvērienu
Pārplēsa jaunajai treknajai Raudiņai rīkli
Un pirmais medījums bij viņam spurā
Un gardi mielodamies viņš pie sevis sprieda
Šīs zivtiņas ķert pat šķiet vieglāk vēl kā vaboles
Pavasarīgs saules stars
jaunais Nazītis ir sajutis
Kā viņa mīkstajā gaišajā
Visneaizsargātākajā vietā
Ir iedzēlies mednieka instinkts
Viņš kā dusmīga bulta
Dzenās un šaudās, meklēdams,
Dzenās un šaudās, medīdams
No malas tik naiva nopietnība
Acīs ir redzama tikai vienubrīd dzīvē
Zaļais Nazītis ir atradis kādu.
Mazā Raudiņa piemigusi
Savas actiņas Sārtās
Vieglā un maigā dejā
Turās pret straumi
Un sildās patīkami pavasarīgi lauztajā
Saulītes starā
Tikko vēl pirms divām nedēļām
viņi visi bija mazi
Nevienam nebija zobi
Un viss bija labi
Viņi peldēja kopā un tvarstīja vaboles
Slēpās starp garajiem
Ūdensrožu zariem
Ķircinājās un smējās visi kopā
Pie bedrītes malas
Tur bija Asarītis, Sapals, Vimba un viņa —
Raudiņa, un, protams, visskaistākais,
Smaragdzaļais Nazītis
Kas šaudījās visātrāk par visiem
Un viņš arī labrāt to izrādīja
Un viņš noķēra visvairāk vaboles
Un auga arī viņš visātrāk no visiem
Vienmēr padalījās ar savām vabolēm,
Bet tikai ar viņu — ar Raudiņu
Skaistākajām sārtajām acīm
Tas viņai lika sajust ko siltu
Dziļi sevī iekšā
Kaut kur pie gaisa pūšļiem
Un tagad pēc tumšās
garās un aukstās ziemas
Viņi nebija tikušies vēl
Viņa sildījās saulītē un sapņaini tēloja
Savā galviņā, kā varētu viņi abi
Ar sakļautiem sāniem te sildīties labi
Šis iztēles auglis likās tik salds
Ka uz mirkli šķita saosts ir viņas draugs
Viņa pavēra acis, lai paskatītos,
Vai tiešām viņš nepeld kaut kur tepat
Jo vienmēr viņam patika
Pielavīties nemanītam un
Draudzīgi iebakstīt pie žaunas
Un jā — patiesi te viņš bija
Bet acīs savāds un neparasts skats
Viņš milzīgā ātrumā nesās viņai klāt
Izskatījās, ka viņš netaisās stāt
“Čau, Nazī…” viņa iesāka teikt
Bet sveiciena beigas iztecēja
Kopā ar asinīm siltajā straumē
Nazītis ar precīzu, ķirurģisku tvērienu
Pārplēsa jaunajai treknajai Raudiņai rīkli
Un pirmais medījums bij viņam spurā
Un gardi mielodamies viņš pie sevis sprieda
Šīs zivtiņas ķert pat šķiet vieglāk vēl kā vaboles