Maijs. 25., 2016 | 09:58 am
No:: crescendo
Mītam, ka 'gulēšana' ir kaut kāda maģiskā darbība, kas vismaz 90% novērš slimību sekas un komplikācijas, neticu. Samazina iespēju (ja JAU ir saslimis, tad, protams, jādara viss lai samazinātu), jā, bet novērš -nope. Un mēnesi gulēt blenzt griestos tāpat nav OK.
Potējam pret (pagaidām) visu, bet dalam kombinēto&pneimo (t.i, pa potei katru mēnesi, nevis katru otro). Pirmajam tā bija uzraugoša speciālista norāde, otrajam vienkārši tāpēc, ka pirmajam bija izteikta reakcijas uz pneimo (nekas briesmīgs, bet negribējās testēt, kā izskatās potenciāli izteiktāka reakcija, ja abas ir reizē - un jap, otrajam arī pneimokoku vakcīna nav kā kombinētā 'tikai asariņa vien')
Pirmajam vakcināciju uzsākām gandrīz 4mēn vecumā (uzraugošā speciālista norāde). Otrajam - 3mēn vecumā, lai nebūtu pirmā pote tieši pirms garām valsts brīvdienām.... Un šī lēmuma dēļ jau paspējām panervozēt - jo regulāra bērna ciemiņa cits ciemiņš nonāca slimnīcā ar difteriju pirms vēl bērns bija saņēmis visas trīs vakcīnas.
Nedēļa nervu, līdz noskaidrojās, ka bērna ciemiņš tomēr difteriju nav saķēris un nav arī nēsātājs (bet pēdējo varēja noskaidrot tikai ļoti uzstājīgi visur uzprasoties). Difterija it kā mūsdienās nav problēma, ja vien neceļo pa 3. pasaules valstīm vai Latviju. Tāda, Latvijai specifiska slimībiņa.
Rotu pirmajam apmaksājām paši, otrajam vienkārši neatteicāmies. Pirmais jau piedzīvoja rota vilnīti dārziņā, bet pati pārslimoja viegli, mazais (jau sapotēts, vēl krūtsbērns) vispār (laikam) nesaslima. Rota vakcīnai (cik nu es saprotu) jau galvenais mērķis ir padarīt to pirmo saslimšanas reizi līdzīgāku tam, kā slimo (jau ne pirmo reizi) slimojošie pieaugušie - viena diena, biš nelaba dūša, dežūra pie porcelāna troņa, i viss, ko jūs tur par temperatūrām un slimnīcām stāstat. Slikti ir saslimt vecumā ~6-24 mēneši, kad pienu vairs visu dienu neēd, bet saprāta pierunāties dzert daudz šķidruma arī nav. (baigi gribi slimiņam un niķīgam 10mēnešniekam ik pa 15 minūtēm liet to ēdamkaroti mutē visu diennakti?). BTW, ja šogad, tad par rotu nav daudz laika domāt, 2vakcīnu režīma vietā ir 3, kas visi jāpabeidz līdz 6 mēnešu vecumam, ja visus 3 nevarēs pabeigt, tad nemaz nesāk.
ērču encefalīts - iepriekšējā vasarā plānoti dzīvojāmies īpaši infekciozo rajonu mežiem tāpēc, protams, vakcinējām arī pret to, ja būtu dzīvesveids ar mazu risku saķert inficētu ērci, varbūt domātu savādāk.
Gripu - pagaidām nepotējām, TIK ĻOTI lai skraidītu pa visu Rīgu meklēt to vienu vietu ar pēdējo vakcīnu ar negribējās. šosezon laicīgāk pieteiksim savu interesi. Šī arī dzīvesveida lieta - aktīvi strādājošiem Rīdziniekiem tas risks tomēr ir lielāks, nekā lauku viensētā.
Vējbakas pirmajai nebija izvēles jautājums, bija iekļautas vienā vakcīnā ar masalām-masaliņām-cūciņu. (mēs gribējām vējbakas atsevišķi un MMR atsevišķi - ģā pat painteresējās apkārt, bet atsevišķi nebija pieejamas) - tā nu potējām visu reizē. Tas kā nu kuru gadu iepirkts. Starp citu, ja tik ļoti tic 'dabīgā imunitāte ir labāka' - neviens nav liedzis savu vakcinēto bērnu vest ciemoties pie vējbaksaslimušajiem. Nav jau tā, ka vakcinētie ar vējbakām neslimo, tikai vakcinētie pārslimo fiksāk un vieglāk un retāk tiek pie īpaši nejaukajām komplikācijām.
Potējam pret (pagaidām) visu, bet dalam kombinēto&pneimo (t.i, pa potei katru mēnesi, nevis katru otro). Pirmajam tā bija uzraugoša speciālista norāde, otrajam vienkārši tāpēc, ka pirmajam bija izteikta reakcijas uz pneimo (nekas briesmīgs, bet negribējās testēt, kā izskatās potenciāli izteiktāka reakcija, ja abas ir reizē - un jap, otrajam arī pneimokoku vakcīna nav kā kombinētā 'tikai asariņa vien')
Pirmajam vakcināciju uzsākām gandrīz 4mēn vecumā (uzraugošā speciālista norāde). Otrajam - 3mēn vecumā, lai nebūtu pirmā pote tieši pirms garām valsts brīvdienām.... Un šī lēmuma dēļ jau paspējām panervozēt - jo regulāra bērna ciemiņa cits ciemiņš nonāca slimnīcā ar difteriju pirms vēl bērns bija saņēmis visas trīs vakcīnas.
Nedēļa nervu, līdz noskaidrojās, ka bērna ciemiņš tomēr difteriju nav saķēris un nav arī nēsātājs (bet pēdējo varēja noskaidrot tikai ļoti uzstājīgi visur uzprasoties). Difterija it kā mūsdienās nav problēma, ja vien neceļo pa 3. pasaules valstīm vai Latviju. Tāda, Latvijai specifiska slimībiņa.
Rotu pirmajam apmaksājām paši, otrajam vienkārši neatteicāmies. Pirmais jau piedzīvoja rota vilnīti dārziņā, bet pati pārslimoja viegli, mazais (jau sapotēts, vēl krūtsbērns) vispār (laikam) nesaslima. Rota vakcīnai (cik nu es saprotu) jau galvenais mērķis ir padarīt to pirmo saslimšanas reizi līdzīgāku tam, kā slimo (jau ne pirmo reizi) slimojošie pieaugušie - viena diena, biš nelaba dūša, dežūra pie porcelāna troņa, i viss, ko jūs tur par temperatūrām un slimnīcām stāstat. Slikti ir saslimt vecumā ~6-24 mēneši, kad pienu vairs visu dienu neēd, bet saprāta pierunāties dzert daudz šķidruma arī nav. (baigi gribi slimiņam un niķīgam 10mēnešniekam ik pa 15 minūtēm liet to ēdamkaroti mutē visu diennakti?). BTW, ja šogad, tad par rotu nav daudz laika domāt, 2vakcīnu režīma vietā ir 3, kas visi jāpabeidz līdz 6 mēnešu vecumam, ja visus 3 nevarēs pabeigt, tad nemaz nesāk.
ērču encefalīts - iepriekšējā vasarā plānoti dzīvojāmies īpaši infekciozo rajonu mežiem tāpēc, protams, vakcinējām arī pret to, ja būtu dzīvesveids ar mazu risku saķert inficētu ērci, varbūt domātu savādāk.
Gripu - pagaidām nepotējām, TIK ĻOTI lai skraidītu pa visu Rīgu meklēt to vienu vietu ar pēdējo vakcīnu ar negribējās. šosezon laicīgāk pieteiksim savu interesi. Šī arī dzīvesveida lieta - aktīvi strādājošiem Rīdziniekiem tas risks tomēr ir lielāks, nekā lauku viensētā.
Vējbakas pirmajai nebija izvēles jautājums, bija iekļautas vienā vakcīnā ar masalām-masaliņām-cūciņu. (mēs gribējām vējbakas atsevišķi un MMR atsevišķi - ģā pat painteresējās apkārt, bet atsevišķi nebija pieejamas) - tā nu potējām visu reizē. Tas kā nu kuru gadu iepirkts. Starp citu, ja tik ļoti tic 'dabīgā imunitāte ir labāka' - neviens nav liedzis savu vakcinēto bērnu vest ciemoties pie vējbaksaslimušajiem. Nav jau tā, ka vakcinētie ar vējbakām neslimo, tikai vakcinētie pārslimo fiksāk un vieglāk un retāk tiek pie īpaši nejaukajām komplikācijām.